Stoltenbergs: NATO jāgatavojas pasaulei bez INF

INF, kuru 1987.gadā parakstīja ASV un toreizējā Padomju Savienība, aizliedz no zemes palaižamās raķetes, kuru darbības rādiuss sasniedz 500 līdz 5500 kilometrus.

Vašingtona, kurai atbalstu pauduši arī tās sabiedrotie, uzskata, ka Krievija šo līgumu pārkāpusi, attīstot raķetes 9M729, kas saskaņā ar NATO klasifikāciju pazīstamas kā SSC-8. ASV devušas Krievijai laiku līdz 2.augustam, lai pakļautos līguma prasībām, pretējā gadījumā draudot izstāties no INF.

Maskava šīs apsūdzības noliegusi un no savas puses paziņojusi par izstāšanos no līguma.

Galvenie alianses centieni joprojām ir vērsti uz to, lai panāktu Krievijas pakļaušanos līguma prasībām, pirms trešdien gaidāmajām sarunām norādīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, vienlaikus atzīstot, ka aliansei ir jāgatavojas "pasaulei bez INF".

"Līdz šim neesam novērojuši no Krievijas puses nekādus patiesus nolūkus mainīt uzvedību, kas liecinātu, ka viņi atgriezīsies pie [līguma] ievērošanas," piebilda Stoltenbergs.

Viņš norādīja, ka NATO rīcībā ir "plašs klāsts dažādu iespējamo pasākumu", kurus varētu īstenot, reaģējot uz Krievijas kodoldraudiem.

"Pati svarīgākā lieta ir NATO vienotība," savukārt uzsvēra Vācijas aizsardzības ministre Urzula fon der Leiena, piebilstot, ka visu interesēs būtu Krievijas atgriešanās pie INF līguma pildīšanas.

NATO mērķis ir nodrošināt pārliecinošu atturēšanas stratēģiju, neatgriežoties pie bruņošanās sacensības. Alianse vairākkārt uzsvērusi, ka neplāno izvietot Eiropā uz zemes bāzētas kodolraķetes. Taču starp iespējamajiem pretpasākumiem varētu būt pastiprināt svarīgākās infrastruktūras aizsardzību ar zenītraķešu sistēmām, plašāk izvērst militāros manevrus vai palielināt konvencionālo bruņojumu.

Tikmēr Maskava paziņojusi, ka uzmanīgi seko NATO rīcībai.

"Mēs esam gatavi jebkurām iespējām," trešdien uzsvēra Krievijas aizsardzības ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs.

Viņš norādīja, ka atbildība par jebkuru militāro vai politisko attiecību pasliktināšanos "noteikti guļas uz ASV un to sabiedroto" pleciem.

Sagaidāms, ka NATO ministri trešdien vienosies par virkni iespējamo pretpasākumu, taču neviens no tiem netiks īstenots pirms 2.augusta, norādījis Stoltenbergs.

Starp citiem jautājumiem, kurus paredzēts apspriest divas dienas ilgo sarunu laikā, ir ASV nerimstošās prasības palielināt citu dalībvalstu aizsardzības izdevumus līdz paredzētajiem diviem procentiem no iekšzemes kopprodukta.

Paredzēts, ka kopējie citu dalībvalstu tēriņi aizsardzībai šogad pieaugs par 3,9%, kamēr astoņas dalībvalstis jau sasniegs nosprausto izdevumu apjomu.

"Tās mums ir ļoti labas ziņas," tiekoties ar Stoltenbergu, trešdien atzinis jaunais ASV aizsardzības ministrs Marks Espers.