Lielākā vēlme pārcelties ir to valstu iedzīvotājiem, kurās ekonomika joprojām attīstās vai piedzīvo politisko nestabilitāti. Taču pietiekami augsta vēlme strādāt ārvalstīs ir arī vairāku attīstīto valstu iedzīvotājiem, piemēram, šādu vēlmi aptaujā izteikuši vairāk nekā 75% Šveices iedzīvotāju, 80% austrāliešu, kā arī 90% Nīderlandes iedzīvotāju.
No aptaujātajiem 42% tieši ASV norāda kā valsti, uz kuru vēlas pārcelties strādāt. Tālāk seko Lielbritānija un Kanāda ar attiecīgi 37 un 35 procentiem, bieža izvēle bijusi Vācija, kā arī citas Eiropas valstis ar stabilu ekonomisko situāciju. Savukārt iekārojamākās pilsētas, kur doties strādāt, pēc aptaujāto domām, ir Londona, Ņujorka un Parīze.
Pētījuma Latvijas partnera Cvmarket.lv pārstāve Inga Daliba norāda: "Patīkami, ka arī Latvija ir daļa no šāda globāla vispasaules pētījuma, tādā veidā tiek sniegta iespēja plašāk palūkoties uz Latvijas darbinieku viedokli un salīdzināt to ar citu valstu pārstāvju domām. Pētījums atklāj, ka darbinieks ļoti augstu novērtē tieši mikroklimatu darbavietā, turklāt, kaut idejas līmenī izvēloties valsti, kurp doties, izvērtē, ko šī vieta viņam spēs sniegt. Noteikti tai ir jābūt pievilcīgajai arī kultūrvēsturiskā ziņā."
"Šī pētījuma rezultāti rāda, ka ģeogrāfiskie un starpnacionālie šķēršļi tieši darba meklēšanas ziņā praktiski vairs nepastāv un tas mudina apsvērt pārcelšanos gan talantīgu, gan augstus amatus ieņemošu darbinieku vidū. Šī tendence sniedz jaunas iespējas gan potenciālajiem darba ņēmējiem, gan arī starptautiskiem uzņēmumiem, kas saskaras talantu vai darbinieku trūkumu kādā no specifiskajām nozarēm,” stāsta Rainers Straks, BCG vecākais partneris un viens no ziņojuma četriem līdzautoriem.
Tāpat pētījuma dati rāda, ka darbiniekiem atalgojuma līmenis vairs nav tik svarīgs, cik tas bija pirms pāris gadiem. Tagad cilvēkiem nozīmīgi ir tas, lai viņu paveiktais darbavietā tiek pienācīgi novērtēts. Tāpat būtiskas ir labas attiecības ar kolēģiem, kā arī līdzsvars starp privāto un darba dzīvi. Vēlmi pārcelties ietekmē arī iegūtā kvalifikācija - visvairāk tieši inženieru un dažādu tehnisko profesiju pārstāvji būtu gatavi doties uz ārzemēm, vienlaikus sociālajā un medicīnas jomā nodarbinātie cilvēki nav tik atvērti uzsākt karjeru citur.
Aptauja tika veikta 189 valstīs. Globālās aptaujas ietvaros notika vairāk nekā 50 padziļinātas intervijas ar dažādu profesiju pārstāvjiem - inženieriem, medicīnas pētniekiem, projektu vadītājiem un valdības darbiniekiem. Šāds aspekts pētījumu papildina ar cilvēcisko faktoru, palīdzot vēl efektīvāk noskaidrot to, ko darbinieki meklē mūsdienās.