Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +4 °C
Apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Venecuēla nacionalizē zelta ieguves industriju

Venecuēlas prezidents Ugo Čavess otrdien parakstīja likumu par valsts zelta raktuvju nacionalizāciju.

Čavesa parakstītais likums nosaka, ka tiesības uz zelta lauku izpēti, dārgmetāla ieguvi un ar to saistītajām darbībām turpmāk tiek "rezervētas valstij".

"Lai nostiprinātu nacionālo neatkarību, ekonomisko neatkarību (..) es parakstīju šo nacionālo dekrētu par zeltu," televīzijā translētās valdības sēdes laikā paziņoja Čavess.

Decembrī parlaments Čavesam piešķīra ārkārtas pilnvaras, kas ļauj viņam līdz nākamā gada vidum valsti vadīt ar dekrētu starpniecību.

Par nodomu nacionalizēt zelta ieguves industriju Čavess paziņoja jau pagājušajā nedēļā. Prezidents norādīja, ka tas tiek darīts tāpēc, lai neļautu "mafijai" ekspluatēt Venecuēlas dabas bagātības.

Šobrīd nelegālā zelta ieguve sastāda aptuveni 60% no kopējā nozares apgrozījuma.

Lielākie zelta ieguvēji Venecuēlā ir valsts vadītā kompānija "Minerven", krievu "Rusoro", kas iegūst zeltu Bolivaras štatā, un Kubas uzņēmums "Geominsal", ka veic novērtēšanu.

Pasaules Zelta padomes rīcībā esošā informācija liecina, ka Venecuēlai ir 15.lielākās zelta rezerves pasaulē - 365,8 tonnas.

Čavess arī paziņoja, ka uz Venecuēlu tiks pārvesti valsts zelta krājumi, no kuriem 80% šobrīd tiek glabāti Lielbritānijā.

Savukārt savas valūtas rezerves Karakasa no Šveices, Lielbritānijas, Francijas un ASV bankām pārvedīs uz tādām "draudzīgām" valstīm kā Ķīna, Krievija un Brazīlija.


Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits