Šādu vēstuli no Phenjanas saņēmušas vairākas valstis. "Viņu paziņojumā teikts, ka no 10.aprīļa Ziemeļkorejas valdība konflikta gadījumā nevarēs garantēt valstī esošo vēstniecību un starptautisko organizāciju drošību," apstiprināja Lielbritānijas Ārlietu ministrijas pārstāve. "Mēs saprotam, ka ziemeļkorejieši vaicā, vai vēstniecību darbinieki plāno doties prom, nevis iesaka viņiem aizbraukt."
Lielbritānija šobrīd vēl tikai lemj par turpmāko rīcību, piebilda ministrijas pārstāve, atgādinot, ka Ziemeļkorejai saskaņā ar Vīnes konvenciju ir pienākums aizsargāt diplomātiskās misijas.
Šādu Ziemeļkorejas vēstuli saņēmusi arī Krievija, kam ar komunistisko valsti ir samērā ciešas attiecības. Ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs atklājis, ka Maskava pēc šāda Phenjanas paziņojuma uztur ciešu saziņu ar saviem partneriem, tostarp Pekinu.
Tikmēr Krievijas vēstniecības Ziemeļkorejā pārstāvis Deniss Samsonovs Krievijas ziņu aģentūrām pavēstījis, ka Ziemeļkorejas Ārlietu ministrijas amatpersona "ieteikusi Krievijai izvērtēt jautājumu par darbinieku evakuēšanu no Krievijas vēstniecības". Kāda vārdā neminēta Krievijas Ārlietu ministrijas amatpersona ziņu aģentūrām Interfax un RIA Novosti uzsvēra, ka, pieņemot lēmumu, prioritāte būs Krievijas pilsoņu drošība. "Diemžēl situācija Korejas pussalā neattīstās tā, kā mēs to vēlētos. Mūsu prioritāte ir mūsu pilsoņu drošība."
Pavisam Phenjanā ir vairāk nekā 20 ārvalstu diplomātisko pārstāvniecību, bet lielākā daļa Phenjanā akreditēto diplomātu darbību īsteno no Ķīnas vai Dienvidkorejas. Kas attiecas uz Eiropas Savienību, tad diplomātiskās pārstāvniecības tieši Ziemeļkorejā ir septiņām valstīm – Vācijai, Lielbritānijai, Polijai, Čehijai, Rumānijai, Bulgārijai un Zviedrijai. Zviedru diplomāti arī darbojas kā starpnieki Ziemeļkorejas un ASV saziņā.
Jau vēstīts, ka spriedze Korejas pussalā pakāpeniski pieaugusi, kopš Ziemeļkoreja decembrī izmēģināja tāla darbības rādiusa raķeti, bet februārī veica savu trešo kodolizmēģinājumu.
Phenjana pēdējo nedēļu laikā nākusi klajā ar virkni apokaliptisku brīdinājumu par iespējamu kodolkara uzsākšanu. Ziemeļkoreja ceturtdien pavēstīja, ka tā ir apstiprinājusi kodoluzbrukumu plānu, kas vērsts pret mērķiem Savienotajās Valstīs. "Sprādziena brīdis strauji tuvojas," brīdināja Ziemeļkorejas armija, norādot, ka karš var izcelties "šodien vai rīt".
Vēl pagājušajā mēnesī Ziemeļkoreja draudēja sarīkot preventīvu kodoluzbrukumu ASV, bet pagājušajā nedēļā komunistiskās valsts līderis Kims Čenuns deva pavēli raķešu vienībām sagatavoties veikt triecienus ASV kontinentālajai daļai un militārajām bāzēm.
Lai gan Ziemeļkoreja veikusi kodolizmēģinājumus, vairums ekspertu uzskata, ka tā vēl nav spējīga uzstādīt kodollādiņu ballistiskajā raķetē, kas varētu sasniegt ASV militārās bāzes vai Savienoto Valstu teritoriju. Eksperti uzskata, ka viens no relatīvi zema riska scenārijiem, kā Ziemeļkoreja varētu iziet no krīzes ar spēka demonstrāciju nolūkā saglabāt savu reputāciju, būtu veikt provokatīvu raķetes izšaušanu pār Japānas teritoriju.