Zinātnieki cer, ka šī programma varētu palīdzēt atšifrēt arī citus leģendārus kodētos manuskriptus. "Tas paver jaunas iespējas cilvēkiem, kas pēta ideju vēsturi un slepeno biedrību vēsturi," norādīja Dienvidkalifornijas Universitātes datorzinātnes profesors Kevins Naits. "Vēsturnieki uzskata, ka slepenās biedrības spēlēja nozīmīgu lomu revolūcijās, taču tas vēl nav izpētīts, lielākoties tāpēc, ka tik daudzi dokumenti ir šifrēti."
75 000 zīmju lielais šifrētais Copiale teksts ir rakstīts laikā no 1760. līdz 1780. gadam. Izņemot Philipp 1866, kas acīmredzot norāda uz īpašnieka vārdu un atzīmi Copiales 3 pēdējās lapaspuses beigās, manuskripts ir pilnībā šifrēts. Kodu veido 90 dažādas zīmes - romiešu un grieķu burti, gan diakritiskās un abstraktas zīmes.
Greznos brokāta vākos iesietais manuskripts liecina, ka slepenās organizācijas nosaukums bijis Okulistu ordenis, lai gan viņi nebija acu ārsti.
Kopā ar Upsalas Universitātes lingvistēm Beātu Meģeši un Kristiānu Šeferu Naits izmantoja datorprogrammu, kas palīdz noteikt, cik bieži atkārtojas noteikti simboli, un identificēt citas sakarības. "Kad tu paņem jaunu kodu un paskaties uz to, iespējas ir gandrīz bezgalīgas," skaidroja Naits. "Taču, kad tu izvirzi hipotēzi, kas balstīta tavā cilvēciskajā intuīcijā, tu vari melno darbu atstāt datoram."
Sākotnēji Naita komanda nosprieda, ka vārdus un nozīmi veidojošie simboli ir latīņu un grieķu burti, tomēr dators šo hipotēzi neapstiprināja. Tad zinātnieki uzmanību pievērsa abstraktajiem simboliem, galu galā spējot atšifrēt vārdus vācu valodā - "iniciācijas ceremonija" un "slepenā sadaļa".
Naits plāno mēģināt atšifrēt arī citus kodētus ziņojumus, tostarp tā arī nenotvertā amerikāņu sērijveida slepkavas Zodiaka presei sūtītās šifrētās vēstules. Zinātnieks grib izmēģināt programmu arī uz šifrētā ziņojuma Kryptos, kas iegravēts skulptūrā pie ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) galvenās ēkas, un uz viduslaiku Voiniča manuskripta, kas tiek uzskatīts par vienu no noslēpumainākajiem, kāds jebkad atrasts.