Kopš uzvaras maijā notikušajās vēlēšanās Makrona reitingi ir strauji mazinājušies, ko apliecina arī citas aptaujas.
No 994 respondentiem, kurus intervējis sabiedriskās domas pētniecības uzņēmums Harris Interactive, 62% prezidenta darbu vērtējuši negatīvi, turklāt visnegatīvāko vērtējumi izteikuši galēji kreiso un galēji labējo uzskatu paudēji.
Kamēr Makronam savu prezidentūru izdevies veiksmīgi sākt starptautiskajā arēnā, iekšpolitiskos jautājumos viņš izpelnījies ievērojamas grūtības un kritiku.
Īpaši asu oponentu un preses kritiku viņš izpelnījies par militārā budžeta samazināšanu, kas jūlijā noveda pie armijas komandiera demisijas.
Jau septembrī gaidāmi pirmie streiki, kas tiks rīkoti, protestējot pret Makrona iecerētajām radikālajām darba tirgus reformām, pret kurām kategoriski iebilst arodbiedrības.
Arī aptauja apliecina, ka proformas atbalsta tikai 46% respondentu, kamēr 52% pret tām iebilst.
Makrons iecerējis šīs reformas apstiprināt, apejot parlamentu, taču šādu pieeju atbalsta tikai 35% aptaujāto, kamēr 65% pret to iebilst.