Ceturtdien urna ar viņa pīšļiem tiks sagaidīta Viļņas Starptautiskajā lidostā, bet svētdien to iecerēts apbedīt Kauņas Kristus Augšāmcelšanās baznīcas dārzā. Sestdien notiks Brazaiša darbībai veltīta zinātniska konference.
Kā ziņu aģentūrai AFP izteicies Lietuvas Ebreju kopienas priekšsēdētājs Simons Alperavičs, oficiālajām Lietuvas institūcijām "nevajadzētu atbalstīt šo ceremoniju, jo tas diskreditē Lietuvu pasaules acīs". Pēc viņa teiktā, ebreji cietuši no Lietuvas Pagaidu valdības politikas, jo tā "faktiski atbalstījusi nacistus".
Lietuva Brazaiša un viņa vadītās Pagaidu valdības darbību vērtē kā centienus atjaunot Lietuvas suverenitāti, nacistu iebrukumam pārtraucot padomju okupāciju, tikmēr ebreju organizācijas uzskata, ka šī valdība nav centusies apturēt represijas pret ebrejiem. "Godināt šādas personas nozīmē pārrakstīt no jauna holokausta vēsturi Lietuvā un nomelnot tā upuru piemiņu," paziņojis Simona Vīzentāla centra vadītājs Efraims Zurofs.
Apbedīšanas ceremonijā nepiedalīsies augstas Lietuvas valdības amatpersonas, tomēr premjerministra Andrjus Kubiļus kabinets aizstāvējis lēmumu piešķirt apbedīšanai 30 000 litus (6120 latus). "Ir jau viegli nosodīt Lietuvu par cieņas apliecināšanu Brazaitim, kuru, starp citu, arī aktīvi vajāja nacisti," ziņu aģentūrai AFP sacījis premjera padomnieks Laimons Talat-Kelpša.
Tomēr, pēc viņa teiktā, Brazaiša mirstīgo atlieku pārapbedīšanu var uzlūkot arī kā "vēl vienu atgādinājumu par holokausta traģēdiju Lietuvā un iespēju turpmākam izlīgumam". Kā atgādinājis premjera padomnieks, ASV Imigrācijas dienests 1975.gadā nav atradis nekādas liecības, ka Brazaitis būtu bijis iesaistīts antisemītiskā darbībā vai nacistu atbalstīšanā.
1940.gadā, kad Lietuvu okupēja Padomju Savienība, pazīstamais starpkaru laika literatūras zinātnieks un publicists Jozs Ambrazavičs, kas vēlāk bija spiests nomainīt uzvārdu un kļuva par Brazaiti, iesaistījās pagrīdes darbībā.
Sākoties karam, 1941.gada 23.jūnijā, Lietuvas Pagaidu valdība paziņoja par Lietuvas neatkarības atjaunošanu. Par šīs valdības vadītāju bija paredzēts kļūt diplomātam Kazim Šķirpam, kas Berlīnē bija izveidojis Lietuviešu aktīvistu frontes kodolu un gatavoja sacelšanos Lietuvā, taču viņam netika atļauts izbraukt no Berlīnes, tādēļ Pagaidu valdības vadīšana tika uzticēta Ambrazavičam. Taču šī valdība noturējās tikai sešas nedēļas. 25.jūlijā Vācija Lietuvā ieveda civilo pārvaldi, un 5.augustā Pagaidu valdība, nesaskatot iespējas turpināt darbu kā suverēna Lietuvas valsts institūcija, savu darbību apturēja.
Līdz 1941.gada beigām Ambrazavičs izveidoja pagrīdes organizāciju - Lietuviešu frontes pretošanās kustību, bet 1942.gada pavasarī - Tautas padomi. Vēlāk viņš kļuva par 1943.gadā izveidotās Lietuvas atbrīvošanas galvenās komitejas ārlietu komisijas priekšsēdētāju. 1944.gada pavasarī Gestapo sāka izsekot šīs komitejas locekļus, un kā vienu no pretošanās kustības vadītājiem meklēja arī Ambrazaviču, bet viņam, nomainot uzvārdu, izdevās nokļūt Vācijā, kur viņš aktīvi turpināja aizsākto darbību.
1951.gadā Brazaitis pārcēlās uz ASV un aktīvu politisko darbību vairs neturpināja, tomēr joprojām aizstāvēja Lietuvas neatkarības ideju un piedalījās sabiedriskajā darbībā. Brazaitis miris 1974.gadā ASV Ņūdžersijas štatā. Pēc nāves apbalvots ar Vīša krusta ordeņa Lielo krustu.