Pusnakts ceremonija notiks netālajā Vesterplatē, kur 1939.gada septembrī tika raidīti pirmie kara šāvieni.
Gadadiena nedēļas nogalē tiks atzīmēta daudzviet pasaulē. Tiesa gan, vairums rietumvalstu līderu sestdien Maskavā rīkoto militāro parādi neapmeklēs. Krievijas un Rietumu attiecībās turpinās atsalums Krimas aneksijas un Austrumukrainā izvērstās agresijas dēļ.
Kā intervijā laikrakstam " Gazeta Wyborcza" nedēļas nogalē atzina Polijas prezidents Broņislavs Komorovskis, Otrā pasaules kara noslēgums neatnesa brīvību Austrumeiropas valstīm, kas pret savu gribu tika pakļautas Padomju Savienībai.
Sarīkojumus Gdaņskā apmeklēs vairāku valstu, arī Bulgārijas, Čehijas, Igaunijas, Lietuvas, Rumānijas un Ukrainas prezidenti, apliecināja Komorovska birojs. Latviju sarīkojumos Gdaņskā pārstāvēs Saeimas spīkere Ināra Mūrniece.
Francija deleģējusi aizsardzības ministru Žanu Īvu Ledriānu, bet Vācija - bijušo prezidentu Horstu Kēleru.
Pasākumos piedalīsies arī ANO ģenerālsekretārs Bans Kimuns un Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.
Nacistiskā Vācija Polijā iebruka 1939.gada 1.septembrī - nedēļu pēc Molotova-Rībentropa pakta parakstīšanas -, bet Padomju Savienība - 17.septembrī.
Gdaņskā šonedēļ notiek arī kara beigu 70.gadadienai veltīta konference, kurā piedalās tādi pazīstami vēsturnieki kā Normans Deiviss un Timotijs Snaiders.
"Debates un diskusijas ir nepieciešamas, jo Otrais pasaules karš ir vēsturisku manipulāciju objekts un virknei mītu ir izdevies iesakņoties un izplatīties," Polijas Radio atzina viens no konferences dalībniekiem Polijas-Krievijas dialoga centra direktors Slavomirs Debskis. "Daži no tiem ir bīstami, jo tie veido sociālās attieksmes, kas modernajā pasaulē ir postošas."
Komorovskis vēlējās, lai gadadienas piemiņas pasākumu dalībnieki vienlaikus pārdomātu trīs gadadienas - 70 gadus kopš nacistiskās Vācijas sakāves, 70 gadus kopš Jaltas konferences, kurā Rietumi asiņainajam padomju tirānam Josifam Staļinam atdeva lielu daļu Eiropas, arī Poliju, un 25 gadus kopš komunisma krišanas.
Iniciatīva Krievijā netika uzņemta ar sapratni.
Maskavas amatpersonas nekavējoties nosodīja pasākumus Polijā, uzskatot, ka tie konkurēs ar krievu tradicionālo 9.maija armijas parādi Maskavas Sarkanajā laukumā.
Situāciju vēl ļaunāku padarīja tas, ka vairums Rietumu līderu atteikušies pieņemt Krievijas prezidenta Vladimira Putina uzaicinājumu piedalīties svētku sarīkojumos Maskavā agresijas dēļ, ko Krievijas izvērsusi Ukrainā.