Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozo vēsta, ka jaunattīstības valstīm būs vajadzīgi 100 miljardi eiro gadā, lai ieviestu videi draudzīgākas tehnoloģijas un cīnītos pret globālo sasilšanu. Pasaules turīgāko valstu valdības varētu atvēlēt 22 līdz 50 miljardus eiro gadā. Pagaidām nav skaidrs, cik daudz naudas tiks prasīts no konkrētām ES dalībvalstīm. Ar šo jautājumu nodarbosies īpaša darba grupa, kas spriedīs par summas pārdales mehānismu. Paredzams, ka laikā posmā no 2010. līdz 2012.gadam dalībvalstu iemaksas būs brīvprātīgas.
Austrumeiropas valstis uzsver, ka nevar maksāt tikpat, cik bagātās Rietumeiropas valstis. Austrumeiropieši vēlas, lai dalībvalstu iemaksas tiktu samērotas ar šo valstu iespējām. Latvijas premjers Valdis Dombrovskis uzsver, ka iemaksu sistēma nedrīkst radīt neproporcionālu slogu uz mazāk attīstīto ES dalībvalstu ekonomiku.
Deviņas valstis ar Poliju priekšgalā pieprasīja, lai iemaksas tiktu noteiktas atbilstoši dalībvalstu labklājības līmenim, kas Austrumeiropā ir daudz zemāks. Pēc austrumeiropiešu domām, nebūtu taisnīgi, ja tādas salīdzinoši trūcīgas ES dalībvalstis kā Latvija un Rumānija būtu spiestas palīdzēt Ķīnai un citām jaunattīstības valstīm ieviest modernākas tehnoloģijas. Šo pieeju gan kritizējis Nobela Miera prēmijas laureāts arhibīskaps Dezmonds Tutu, kurš uzskata, ka arī Austrumeiropas valstīm jādod savs ieguldījums cīņā pret globālo sasilšanu. «Polija ir 50 bagātāko pasaules valstu vidū, tās iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir trīsreiz lielāks nekā Ķīnā un 20 reižu lielāks nekā Mozambikā,» vēsta D.Tutu.
Austrumeiropas valstis raizējas, ka lielas iemaksas palīdzības fondā un stingri ierobežojumi siltumnīcas efekta gāzu emisijai apgrūtinās Austrumeiropas rūpniecības attīstību un šo valstu atgūšanos no smagās krīzes. «Mēs negribam pārvērsties par Austrumeiropas folkloras muzeju,» pavēstīja Polijas valdības pārstāvis Mikolajs Dovgjeļevičs.
ES līderu sanāksmē Briselē arī panākta vienošanās par Lisabonas līguma ratifikāciju, jo ES valstis piekrita izpildīt Čehijas prasības. Čehija ir vienīgā no 27 dalībvalstīm, kas līdz šim nav ratificējusi Lisabonas līgumu. Saskaņā ar panākto vienošanos Čehijai nevajadzēs pildīt līgumā iekļautās Pamattiesību hartas noteikumus, ko čehi uztvēra kā draudu savām interesēm. Čehijas prezidents Vāclavs Klauss tagad varētu pakļauties pārējo dalībvalstu spiedienam un parakstīt līgumu.
Lisabonas līgums paredz izveidot Eiropas Savienības prezidenta un ārlietu vadītāja amatus, par kuru aizpildīšanu Briseles sanāksmes laikā neformāli apspriedās ES valstu līderi. No sarunām izriet, ka bijušajam Lielbritānijas premjeram Tonijam Blēram ir diezgan maz izredžu ieņemt ES prezidenta amatu, jo vairākām valstīm ir iebildumi pret viņa kandidatūru.
Latvija šim amatam izvirzījusi bijušo prezidenti Vairu Vīķi—Freibergu, tomēr arī viņas izredzes tiek vērtētas kā nelielas. Eiropas Parlamenta prezidents Ježijs Buzeks gan aicinājis ES prezidenta amatam izraudzīties sievieti, tomēr paredzams, ka ES līdera izvēles procesā noteicošie būs citi apsvērumi, piemēram, piederība Eiropas Parlamentā dominējošo centriski labējo spēku grupai.