Kā informēja EK pārstāvniecības Latvijā pārstāve Kristīne Liepiņa, novērtējot pirmās pasākumu programmas, ko dalībvalstis izstrādājušas, lai kontrolētu emisijas gaisā, konstatēts, ja jaunie Eiropas noteikumi par tīru gaisu jāīsteno sekmīgāk. Lai gādātu par to, ka iedzīvotāji var elpot tīru gaisu, tādējādi novēršot elpceļu slimības un priekšlaicīgu nāvi, ko izraisa piesārņota gaisa ieelpošana, dalībvalstīm visās nozarēs jāstrādā cītīgāk.
EK ziņojumā, kurā novērtēta valstu emisiju samazināšanas saistību direktīvas īstenošana, norādīts, ka lielākā daļa dalībvalstu saskārušās ar risku, ka tās nespēs izpildīt 2020.gada vai 2030.gada emisiju samazināšanas saistības.
Lai gan dažas dalībvalstis īsteno labu praksi, kam vajadzētu iedvesmot citas dalībvalstis, ziņojumā konstatēts, ka gaisa piesārņojuma samazināšanai vajadzīgi papildu pasākumi.
EK turpinās sekot līdzi un atbalstīt valstu centienus šajā ziņā un tam izmantos gan finansiālus, gan nefinansiālus rīkus. Komisijas ieskatā, īpašas pūles jāveltī, lai lauksaimniecībā samazinātu amonjaka emisijas, kas ir visā Eiropas Savienībā (ES) visizplatītākā un visnopietnākā īstenošanas problēma.
Tīra gaisa jomā pieņemto tiesību aktu īstenošana dod būtisku ieguldījumu, palīdzot tiekties uz nulles piesārņojumu ar mērķi panākt no toksikantiem brīvu vidi, ko EK iestrādājusi Eiropas zaļajā kursā un ar to saistītajās iniciatīvās.
Atbilstoši Eiropas zaļā kursa pieejai jāpaplašina un rūpīgāk jāizvērtē darbības efektivitāte starp klimata un enerģētikas rīcībpolitikām.
Līdztekus ziņojumam EK laida klajā arī tās konsultantu sagatavoto analīzi par katras dalībvalsts gaisa piesārņojuma ierobežošanas programmu un emisiju prognozēm, kā arī ES mēroga horizontālo ziņojumu, kurā šī informācija apkopota.
Kā norādīja Liepiņa, valstu emisiju samazināšanas saistību direktīva, kas stājās spēkā 2016.gada 31.decembrī, ir galvenais likumdošanas instruments programmas Tīru gaisu Eiropā 2030.gada mērķu sasniegšanai.
Ja direktīva tiktu pilnībā īstenota līdz 2030.gadam, tad gandrīz uz pusi tiktu samazināta gaisa piesārņojuma negatīvā ietekme uz veselību un sniegtu būtiskus ieguvumus videi un klimatam.
Direktīvā ir noteiktas valstu emisiju samazināšanas saistības laikposmam no 2020.gada līdz 2029.gadam un vērienīgākas saistības laikposmam no 2030.gada pieciem nozīmīgiem gaisa piesārņotājiem: slāpekļa oksīdiem, nemetāna gaistošajiem organiskajiem savienojumiem, sēra dioksīdam, amonjakam un smalkajām daļiņām.
Atbilstība 2020.gada emisiju samazināšanas saistībām tiks pārbaudīta 2022.gadā, kad būs pieejami emisiju pārskati par 2020.gadu.