"Veselīga demokrātija paļaujas uz atvērtām, brīvām un godīgām sabiedriskajām debatēm," paziņojumā norādīja Eiropas Savienības (ES) augstā ārlietu pārstāve Federika Mogerīni. "Tas ir mūsu pienākums - nosargāt šo telpu un neļaut nevienam izplatīt dezinformāciju, kas vairo naidu, šķelšanos un neticību demokrātijai."
Kā EK, tā ES diplomātiskais dienests pēdējos gados izvērsuši iniciatīvas tīmekļa dezinformācijas apkarošanai, tomēr gaidāmo EP vēlēšanu dēļ radušās jaunas bažas, ka Krievija un citi spēlētāji varētu iejaukties.
Satraukumu rada arī tas, ka populistu partijas ar maldinošām sociālo mediju kampaņām varētu izmantot eiroskeptiskos un pretimigrācijas noskaņojumus.
Atbilstoši trešdien izsludinātajam rīcības plānam diplomātiskā dienesta budžets viltus ziņu atmaskošanai un informēšanai par tām tiks vairāk nekā dubultots no pašreizējiem 1,8 miljoniem eiro līdz pieciem miljoniem eiro.
Turklāt jaunā "ātrās reaģēšanas" sistēma sekmēs reāllaika sadarbību dalībvalstu un ES institūciju starpā.
Komisija arī uzraudzīs jaunā ES "uzvedības kodeksa" ievērošanu, kas paredz lielāku politisko reklāmu, viltus tīmekļa profilu, botu aktivitāšu uzraudzību, kā arī faktu pārbaužu iniciatīvu nostiprināšanu.
Vēl septembrī EK nāca klajā ar priekšlikumiem jauniem noteikumiem un naudassodiem, lai vērstos pret iejaukšanos vēlēšanās.
EK arī nākusi klajā ar vadlīnijām ES jaunajiem datu aizsardzības noteikumiem, kas stājās spēkā maijā. Tās cita starpā paredz sankcijas tām Eiropas partijām, kas šos noteikumus pārkāps.
jautājums
1984
melnais humors