EK pārstāve Emera Treinora aģentūrai AFP sacīja, ka pētījums, uz kuru atsaucās Kamerons, "tika minēts pilnīgi ārpus konteksta".
Jau vēstīts, ka britu premjers ceturtdien Pasaules ekonomikas forumā Davosā paziņoja, ka ES plānotā finanšu darījumu nodokļa ieviešana ir "vienkārši neprātīgs" lēmums. Viņš minēja, ka EK veiktas aplēses rādot, ka finanšu darījumu nodokļa ieviešana var samazināt ES iekšzemes kopproduktu par 200 miljardiem eiro (140 miljardiem latu) un izraisīt 500 tūkstošu darbavietu izzušanu. Turklāt Lielbritānija ir satraukta par to, ka šāda nodokļa ieviešanas gadījumā bankas un finanšu institūcijas, kas darbojas Londonā, pārcelsies uz tādām valstīm kā Šveice vai Ķīna.
"Izvērtējot finanšu darījuma nodokļa ietekmi līdzsvarotā veidā, ir jāņem vērā arī [pozitīvā] ietekme, kādu jaunie ieņēmumi radīs uz izaugsmi un darbavietām," uzsvēra EK pārstāve. Viņa minēja, ka šo ieņēmumu apmērs tiekot lēsts 57 miljardi eiro (40 miljardi latu) gadā.
"Tādējādi, ja šie ieņēmumi efektīvi nonāk ekonomikā, nekādas negatīvas ietekmes uz izaugsmi un darbavietām nebūs pat ilgtermiņā," norādīja EK pārstāve. Viņa piebilda, ka pašreizējos taupības laikos minētais nodoklis ir "alternatīva citu nodokļu celšanai" un tas neizraisīs finanšu sektora pārcelšanos ārpus ES.
Britu valdības vadītājs jau iepriekš kategoriski atteicās atbalstīt šādu nodokli ES mērogā un uzsvēra, ka piekristu tikai un vienīgi globāla mēroga nodokļa ieviešanai.
Arī Dānija, kas šomēnes kļuva par Eiropas Savienības (ES) prezidējošo valsti, izteikusi iebildumus pret finanšu darījumu nodokļa ieviešanu blokā, paužot bažas par simtiem tūkstošu darbavietu izzušanu.
Pērn septembrī Eiropas Komisija ierosināja no 2014.gada ieviest finanšu darījumu nodokli 0,1% apmērā transakcijām ar akcijām un 0,01% apmērā – transakcijām ar finanšu instrumentu atvasinājumiem un citiem finanšu produktiem. Aplēses rāda, ka šāda nodokļa ieviešana ļautu iekasēt 55 miljardus eiro (aptuveni 39 miljardus latu), ko savā starpā sadalītu ES centrālās struktūras un 27 bloka dalībvalstis.
ES komisārs nodokļu, muitas, revīzijas un krāpšanas apkarošanas jautājumos Aļģirds Šemeta pērn novembrī paziņoja, ka plānotais nepalielināšot izmaksas banku klientiem, kā arī neskaršot kredītus uzņēmumiem, privātpersonām un naudas pārvedumus.
Finanšu darījuma nodokļa ieviešana ir daļa no ES finanšu nozares reformas, kuras mērķis ir pasargāt ES valstu nodokļu maksātājus, lai viņiem atkal nevajadzētu par savu naudu glābt grūtībās nonākušas bankas, ja izceltos jauna finanšu krīze.