Erdogans arī apsūdzēja Francijas prezidentu Nikolā Sarkozī, ka viņš "vēlēšanu mērķu vārdā kurina naidu pret musulmaņiem un turkiem".
Francijā ir aptuveni 500 000 armēņu izcelsmes pilsoņu. Daudziem senči Francijā nokļuvuši, pirms 100 gadiem bēgot no armēņu masu slepkavošanas Osmaņu impērijā. Nākamgad Francijā būs prezidenta un parlamenta vēlēšanas, kurās kandidātiem būs svarīgas arī armēņu kopienas elektorāta balsis.
Reaģējot uz Francijas parlamentā pieņemto likumprojektu, Turcijas vēstnieks Francijā Tahsins Burdžuoglu piektdien pametis Parīzi un devies uz Ankaru uz konsultācijām, vēstniecības preses pārstāvis.
Francijas ārlietu ministrs Alēns Žipē aicinājis Turciju uz likumprojektu "nereaģēt pārspīlēti", uzsverot, ka tā ir parlamenta iniciatīva, nevis prezidenta Sarkozī projekts. "Kaitējums jau ir nodarīts," sacīja Burdžuoglu. "Mūs apsūdz genocīdā! Kā mēs varam reaģēt nepārspīlēti? Turcija nekad neatzīs šo armēņu genocīda stāstu." "Visam ir savas robežas. Pret tādu valsti kā Turcija nevar izturēties šādi. Mēs neesam 2001. vai 2006.gada Turcija," uzsvēra vēstnieks.
Jāatgādina, ka neskatoties uz Turcijas izdarīto spiedienu, Francijas parlamenta apakšpalātas deputāti ceturtdien atbalstīja likumprojektu, kas armēņu genocīda noliegumu pasludina par krimināli sodāmu nodarījumu.
Deputātu atbalstītais likumprojekts paredz gadu ilgu cietumsodu un 45 000 eiro (31 626 latus) lielu soda naudu ikvienam, kurš noliedz, ka armēņu masu slepkavošana, kuru Pirmā pasaules kara laikā īstenoja toreizējā Osmaņu impērija, bijusi genocīds.
Balsojumā, kas notika, deputātiem paceļot rokas, likumprojektu atbalstīja lielais vairākums no 50 klātesošajiem likumdevējiem. Pret to balsoja tikai aptuveni pusducis Nacionālās sapulces locekļu.
Tagad likumprojekts tiks nodots izskatīšanai Senātā.
Likumu, kurā pirms gandrīz gadsimta notikušā armēņu slepkavošana atzīta par genocīdu, Francija pieņēma 2001.gadā.
Savukārt likumprojektu par šī genocīda noliegšanas aizliegumu Francijas parlamenta apakšpalāta atbalstīja 2006.gadā, taču šā gada maijā to noraidīja Senāts.
Ceturtdien atbalstītais likumprojekts ir daudz vispārīgāks, un tas nosaka kriminālsodu par jebkura genocīda noliegšanu. Iespējams, šāds piegājiens izvēlēts, cerot mazināt Turcijas neapmierinātību.
1915.gada 24.aprīlī Osmaņu impērijas valdība apcietināja simtiem armēņu inteliģences pārstāvju, no kuriem daudzi tika nekavējoties nogalināti. Tam sekoja armēņu grautiņi un slaktiņi visā impērijas teritorijā, kā arī pavēle masveidīgi pārvietot armēņus no Mazāzijas cauri tuksnesim uz Mezopotāmiju un Sīriju. Tūkstošiem deportēto armēņu zaudēja dzīvību ceļā slimību, bada, bandītu uzbrukumu un pavadošo karavīru brutālās izturēšanās dēļ.
Vēsturiskajā Armēnijā, kas atrodas mūsdienu Turcijas ziemeļaustrumos, genocīdā un deportācijās armēņu kopiena tika pilnīgi iznīcināta. Pēc armēņu vēsturnieku sniegtajiem datiem, 1915.-1917.gadā tika nogalināts aptuveni pusotrs miljons armēņu.
Daudzas pasaules valstis, arī ASV, Kanāda, Francija, Itālija, Zviedrija un Krievija, ir pieņēmušas likumus, kuros armēņu slepkavošana Osmaņu impērijas pastāvēšanas pēdējos gados atzīta par genocīdu.
Taču Turcija joprojām kategoriski noraida šo notikumu pielīdzināšanu genocīdam un apgalvo, ka bojāgājušo armēņu skaits sasniedzis tikai 300 000 cilvēku un ka pilsoņkarā, kas izcēlies, Krievijas atbalstītajiem pareizticīgajiem armēņiem saceļoties pret Osmaņu impēriju, turku upuru skaits bijis vismaz tikpat liels.