Eiropa dod priekšroku dialogam un risinājumiem, taču ir gatava nepieciešamības gadījumā rīkoties vienoti, strauji un apņēmīgi, trešdien Eiropas Parlamentā paziņoja Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, vēstot par šodien paredzēto Eiropas Savienības valstu samitu, kurā plānots spriest, kā ES reaģēt, ja ASV prezidents Donalds Tramps izpildīs savus draudus no 1. februāra ieviest ievedmuitas nodevas astoņām Eiropas valstīm, kuras noraida viņa vēlmi pārņemt Grenlandi ASV valdījumā.
Arī savā runā Pasaules ekonomikas foruma ikgadējā sanāksmē Davosā D. Tramps vakar paziņoja, ka vēlas panākt «tūlītējas sarunas par Grenlandes iegūšanu,» jo tas esot ASV nacionālās drošības un starptautiskās drošības interesēs, vēsta BBC. Viņš gan solīja neizmantot spēku, taču paziņoja, ka NATO valstu līderiem esot izvēle par Grenlandes nodošanu ASV: «Jūs varat pateikt jā, un mēs būsim ļoti pateicīgi. Vai arī jūs varat teikt nē, un mēs to atcerēsimies.»
Eksperti atzīmē, ka ES valstu līderus šodien gaida smagas diskusijas, jo atbildes tarifu noteikšana importam no ASV varētu izraisīt tirdzniecības karu, kas kaitētu gan ASV, gan ES ekonomikai. Tajā pašā laikā Eiropas laikrakstu komentāros tiek pausts viedoklis, ka D. Trampa draudi atņemt teritoriju ASV sabiedrotajai NATO – Dānijai – parāda, ka pieglaimīgā attieksme, ko līdz šim Eiropas līderi izmantoja, mēģinot pārliecināt D. Trampu, nedarbojas un ir pienācis pēdējais laiks Eiropai parādīt mugurkaulu, uzsverot, ka attiecības ar ciešākajiem sabiedrotajiem nevar veidot, balstoties uz draudiem.
Trampa draudi
D. Tramps pagājušajā sestdienā ar ierakstu sociālajā medijā paziņoja, ka no 1. februāra ieviesīs 10% ievedmuitas nodevu precēm, kas tiek importētas ASV no Dānijas, Norvēģijas, Zviedrijas, Francijas, Vācijas, Apvienotās Karalistes, Nīderlandes un Somijas, jo tās iebilst pret Grenlandes nonākšanu ASV īpašumā, vēstīja Associated Press. Šis tarifs tiks palielināts līdz 25% 1. jūnijā, ja līdz tam laikam netiks panākta vienošanās, kas paredz, ka ASV «pilnīgi un galīgi nopērk Grenlandi», rakstīja D. Tramps.
Svētdien šīs astoņas valstis izplatīja kopīgu paziņojumu, kurā brīdināja, ka D. Trampa izteiktie draudi «rada apdraudējumu transatlantiskajām attiecībām un lejupejošas spirāles risku». Vienlaikus tika norādīts, ka Eiropas valstis ir gatavas «iesaistīties dialogā, kas bāzēts uz suverenitātes un teritoriālās integritātes principiem». Sešas no šīm valstīm ietilpst ES. Tāpēc jau svētdien tika sarīkota ES valstu vēstnieku ārkārtas sanāksme, pēc kuras ES Padomes priekšsēdētājs Antoniu Košta paziņoja, ka «tarifi apdraudēs transatlantiskās attiecības un nav savienoja - mi ar ES – ASV tirdzniecības līgumu». Viņš arī teica, ka ES valstis paudušas gatavību sevi aizstāvēt pret jebkuru spiediena formu un ka viņš sasaucis ES līderu samitu, kurā jālemj par ES iespējamo atbildi D. Trampam.
Deutsche Welle pauž viedokli, ka Eiropas līderiem ir trīs galvenie varianti, kā atbildēt uz D. Trampa tarifu draudiem. Viens variants ir izmantot tā dēvēto «tirdzniecības bazuku» – līdz šim neizmantotu tirdzniecības ierobežojumu instrumentu, kura pielietošanas gadījumā varētu ASV uzņēmumiem liegt piekļuvi ES tirgum. Otrs variants ir atbildes tarifu noteikšana. Trešais – atlikt jau panāktās ASV un ES tirdzniecības vienošanās stāšanos spēkā.
Atbildes tarifi
AFP vēsta, ka Eiropas Parlaments tuvākajās nedēļās bija plānojis balsot par jūlijā panākto tirdzniecības vienošanos ar ASV, kas paredz atcelt ievedmuitas tarifus daļai ASV rūpniecības preču. Taču otrdien Eiropas Parlamentā tika paziņots, ka šis balsojums tiks atlikts.
«Tirdzniecības bazukas» izmantošanai atbalstu paudis Francijas prezidents Emanuels Makrons, kurš otrdienas runā Davosā teica: «Notiek pavērsiens uz pasauli bez noteikumiem, kurā starptautiskie likumi tiek mīdīti kājām, kurā vērā tiek ņemti tikai stiprākā noteikumi un kurā atdzimst impēriskās ambīcijas.» Viņš arī kritizēja D. Trampa administrācijas centienus panākt «tirdzniecības vienošanās, kas apdraud mūsu eksporta intereses, pieprasa maksimālu piekāpšanos un atklāti demonstrē mērķi vājināt un pakļaut Eiropu, papildinot to ar jaunu tarifu bezgalīgu akumulēšanu». «Tas ir fundamentāli nepieņemami, vēl jo vairāk, ja tos izmanto kā līdzekli pret teritoriālo suverenitāti,» teica Francijas prezidents.
Atbalstu «tirdzniecības bazukas» izmantošanai paudusi arī Vācija. Politico atgādina, ka ES Anti-Coercion Instrument (ACI) ļauj ES atbildēt uz ekonomisku šantāžu no to valstu puses, kuras neietilpst ES. Par iespēju nepieciešamības gadījumā ieviest ACI ES vienojās 2023. gadā, reaģējot uz Ķīnas šantāžu pret Lietuvu Taivānas atbalstīšanas dēļ. Tolaik netika spriests, ka šo instrumentu var nākties piemērot pret kādu no sabiedrotajām valstīm.
Deutsche Welle raksta, ka par ticamāko šodienas ES samita iznākumu varētu būt vienošanās sākotnēji D. Trampa draudu izpildes gadījumā noteikt ASV atbildes tarifus preču importam 93 miljardu eiro vērtībā. Šī atbildes tarifu pakete tika sagatavota pērn, kad D. Trampa noteiktie tarifi izraisīja ASV un ES tirdzniecības strīdu. Taču vēlāk šīs paketes stāšanās spēkā tika atlikta līdz 6. februārim, lai izvairītos no atklāta tirdzniecības kara.