Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Francijā dzelteno vestu protestiem pievienojas galēji kreisie

Parīzes ielās kopā ar dzelteno vestu kustības aktīvistiem sestdien ielās izgājuši arī tūkstošiem arodbiedrību aktīvistu un kreiso partiju atbalstītāju, lai tādējādi demonstrētu vienotu fronti pret prezidenta Emanuela Makrona pēdējām reformu iecerēm.

Galēji kreisās arodbiedrības CGT gājiens Parīzē sākās pirms dzelteno vestu šīs nedēļas nogales galvenās demonstrācijas Strasbūrā, kur izcēlās sadursmes starp demonstrantiem un policistiem, kas mēģināja uzturēt spēkā varasiestāžu aizliegumu rīkot demonstrācijas vairākās vietās pilsētas centrā.

Parīzē demonstrācijās piedalījās daudzi kreiso radikāļu vadoņi, tostarp galēji kreisās partijas Nepakļāvīgā Francija līderis Žans Liks Melanšons, kas pazīstams kā viens no nesaudzīgākajiem Makrona kritiķiem.

Galvaspilsētas ielās bija izgājusi arī senatore Estere Benbasa, kas pārstāv "zaļos". Viņa norādījusi, ka piedalījusies dzelteno vestu protestos kopš paša to sākuma pagājušā gada novembrī. "Tas ir labi, ka mēs šodien esam kopā ar CGT, jo kreisajiem jābūt vienotiem," uzsvēra senatore.

Strasbūrā policija liedz piekļuvi visām Eiropas Savienības (ES) un citu starptautisko organizāciju institūcijām, un demonstrācija, kas iesākās miermīlīgi, izvērtās vardarbīgās sadursmēs, kad kārtības sargi aizšķērsoja protestētājiem ceļu uz Eiropas Parlamenta (EP) ēku.

Daži protestētāji sāka policistus apmētāt ar akmeņiem un pudelēm, uz ko policija atbildēja ar asaru gāzi.

Iepriekš policija nobloķēja arī protestēju grupu, kas mēģināja piekļūt Eiropas Padomes ēkai. Vietējās amatpersona vēsta, ka Strasbūrā protestos kopumā piedalījušies aptuveni 2000 cilvēku.

Savukārt Parīzē demonstrācija noritējusi mierīgi, taču organizatori to uzskata tikai par mēģinājumu pirms 1.maija gājiena, kurā piedalīsies arī citas arodbiedrības.

Mazākas demonstrācijas sestdien notikušas arī citās Francijas pilsētās.

Top komentāri

trusim
t
Cerību, ka Makrons varētu atkāpties, nav. Pašam viņam nenāk ne prātā atkāpties, bet atcelt prezidentu Francijā praktiski nav iespējams. Tas nozīmē, ka viņš turpinās kaitināt frančus vēl trīs gadus. Līdz kādai baltkvēlei viņš viņus sakaitinās, tas ir liels jautājums. Bail iztēloties.
trusis nejaukais
t
Vai ir ceriiba, ka beidzot tas Makarons atkaapsies?
Jens Z
J
Uzskatu, ka dzelteno vestu prasības ir pamatotas. Jautājums tomēr, pēc kādiem kritērijiem LV prese lieto apzīmējumus galējie, malējie, radikālie, ekstrēmie, utt.? Manā skatījumā LV valdošajā koalīcijā ir vienas vienīgas ekstrēmas galējības, bet neviens viņu barbarisko politiku nesauc pēc nopelniem ne par ekstrēmu, ne radikālu, kaut gan nevienā citā pasaules valstī tik kroplas un agresīvas koruptīvas darbības ultraneoliberālu lozungu aizsegā nebūtu iespējamas. Žurnāļisti, paskaidrojiet - jv, na, kpv, jkp - ja tie nav galējie, varnūt, ka var teikt 'malējie' ņemot vērā viņu politikas malēnietiskumu? Ja LV tautai būtu kaut minimums savstarpējas solidaritātes, te tak arī vajadzētu notikt vēl ilgākiem un niknākiem masu protestiem.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Diena jautā

Vai esi apmierināts ar savu finansiālo situāciju?

Kopā nobalsojuši: 357

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits