Tas vēl vairāk padziļinājis politisko krīzi Francijā, kurā parlamenta sadalījums starp trīs konkurējošiem politiskajiem spēkiem radījis strupceļu centienos izveidot valdību, kas var panākt atbalstu valsts budžeta apstiprināšanai. Opozīcijas politiķi gan no kreisā, gan labējā flanga aktīvi uzstāj, ka E. Makronam pašam ir laiks atkāpties no amata, lai gan viņš pats kategoriski vienmēr apgalvojis, ka paliks tajā līdz termiņa beigām 2027. gadā, vēsta BBC.
«Netika panākti apstākļi, kādos es varētu turpināt darbu premjerministra amatā,» S. Lekornī paziņoja pirmdienas rītā, kritizējot politisko partiju nevēlēšanos panākt kompromisus. «Politiskās grupas uzvedās tā, it kā tām būtu absolūts vairākums. Es biju gatavs kompromisiem, bet visas partijas gribēja, lai citas partijas pilnībā pildītu tieši viņu programmu,» teica S. Lekornī, uzrunājot medijus. Elizejas pils par premjerministra atkāpšanos paziņoja pēc tam, kad viņam bija stundu ilga tikšanās ar prezidentu.
S. Lekornī bija piektais Francijas premjerministrs mazāk nekā divu pēdējo gadu laikā un septītais, kopš E. Makrons atrodas prezidenta amatā. Liela politiskā nestabilitāte Francijā valda jau kopš 2024. gada jūlija, kad E. Makrons izsludināja parlamenta ārkārtas velēšanas cerībā iegūt viņu atbalstošu vairākumu parlamentā pēc viņa centriski labējās partijas Renaissance sakāves Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Pērn septembrī premjera amatā tika apstiprināts Mišels Barnjē, kurš amatu zaudēja pēc trīs mēnešiem. Viņa pēctecis Fransuā Beirū zaudēja amatu pēc deviņiem mēnešiem, kad parlaments atteicās apstiprināt viņa piedāvāto valsts taupības budžetu.
Francijas iekšlietu ministrs Bruno Retaijo, kurš valdībā pārstāv centriski labējo Republikāņu partiju, pirmdien intervijā TF1 teica – ja saglabājas strupceļa situācija Francijas politikā, ir jāatgriežas pie vēlēšanu urnām. Viņš aicināja E. Makronu ātri izlemt, vai ir kādi citi ceļi, kā atrisināt situāciju.