1989. gada 19. augustā uz dažām stundām tika atvērta tobrīd vēl nocietinātā robeža starp demokrātisko Austriju un sociālistisko Ungāriju, lai aizvadītu Paneiropas pikniku – miermīlīgu kopāsanākšanu, kuras mērķis bija nodemonstrēt atbalstu vienotai Eiropai. Radušos izdevību izmantoja vairāki simti austrumvāciešu, lai caur Ungāriju aizbēgtu uz Rietumiem.
Merkeles ierašanās Ungārijā, lai godinātu Paneiropas pikniku, bija ļoti simboliska. 2015. gada Eiropas migrācijas krīzes laikā Vācijas līdere aizstāvēja simtiem tūkstošu migrantu un patvēruma meklētāju no Ziemeļāfrikas un Tuvajiem Austrumiem uzņemšanu, turpretī Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns lika slēgt valsts robežas, paziņojot, ka tādējādi aizsargā Eiropu.
Specdienesti ielūdz
Paneiropas pikniks notika ar Ungārijas varasiestāžu atļauju. Ungārijā tolaik valdīja daudz liberālāks noskaņojums nekā pārējās padomju bloka republikās. Budapešta jau bija devusi atļauju saviem pilsoņiem ceļot uz Rietumeiropu, un 1989. gada maijā Ungārija sāka nojaukt robežas nocietinājumus, bet 27. jūnijā abu valstu ārlietu ministri simboliski pārgrieza dzeloņstiepļu žogu, kas desmitiem gadu bija nošķīris Austriju un Ungāriju.
Par iecerēto pasākumu uz Austrijas un Ungārijas robežas bija uzzinājuši daudzi sociālistiskās Austrumvācijas pilsoņi, kas tovasar atpūtās Ungārijā. Ir zināms, ka vairākas dienas pirms Paneiropas piknika pie atpūtnieku iecienītā Balatona ezera tika izplatītas skrejlapas ungāru un vācu valodā, kas aicināja apmeklēt pasākumu, vēsta raidsabiedrība Deutsche Welle. Vēsturnieki uzskata, ka "ielūgumus" sagatavoja un izplatīja Vācijas Federatīvās Republikas specdienesti.
19. augusta pēcpusdienā ungāru robežsargi atvēra koka vārtus Ungārijas robežas pusē un gaidīja ierodamies piknika dalībniekus, kas pārsvarā bija vietējās opozīcijas aktīvisti. Taču notika kaut kas negaidīts – pie robežas ieradās vairāki simti austrumvāciešu, kuru mērķis bija nokļūt Austrijā.
Ārpads Bella, kurš bija konkrētā robežpunkta priekšnieks, atceras, ka viņam zibenīgi vajadzēja pieņemt lēmumu, ko darīt. Saskaņā ar pavēlēm viņam bija jāraida gaisā brīdinājuma šāvieni, bet galējas nepieciešamības gadījumā jāšauj uz robežpārkāpējiem. Viņš tomēr izlēma nepieļaut asinspirti, lai gan saprata, ka pašam var draudēt nepatikšanas.
Tiek lēsts, ka todien no Ungārijas Austrijā nokļuva gandrīz 700 Austrumvācijas pilsoņu. Septembrī Ungārija nolēma pilnībā atvērt robežu un atļaut austrumvāciešiem doties uz Austriju. Novembrī sabruka Berlīnes mūris, kas ievadīja Vācijas un visas Eiropas atkalapvienošanos.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena otrdienas, 20. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
P