Vienlaikus piecas Šengenas līguma valstis jau ierosinājušas izdarīt izmaiņas vienošanās noteikumos, kas paredzētu līdz pat četriem gadiem pagarināt termiņu, uz kuru dalībvalstis var atjaunot robežkontroli ar citu Šengenas līguma valsti, ja radušās bažas par nekontrolējamu migrāciju vai terorisma draudiem. Arī ES iekšlietu komisārs Dimitris Avramopuls, lai gan izteicis viedokli, ka migrācijas krīzes dēļ atjaunotā iekšējo robežu kontrole vairs neesot nepieciešama, tomēr vienlaikus piebildis, ka Šengenas līguma dalībvalstīm būtu jādod lielākas pilnvaras ātrai rīcībai terora apdraudējuma gadījumā.
Junkers runā, ieskicējot ES nākotni, teica, ka Rumānijai un Bulgārijai jāļauj pievienoties Šengenas zonai, jo tās izpildījušas visus tehniskos kritērijus. "Ja vēlamies stiprināt mūsu ārējās robežas aizsardzību, tad mums nekavējoties jāatver Šengenas brīvās pārvietošanās zona Bulgārijai un Rumānijai. Mums arī jāļauj Horvātijai pievienoties Šengenas līgumam, tiklīdz tā izpilda visus nosacījumus," Eiropas Komisijas prezidenta teikto citē Bloomberg.
Rumānija un Bulgārija, kas pievienojās ES 2007. gadā, jau labu laiku ir izpildījušas nosacījumus, taču līdz šim tām nav izdevies iegūt politisku atbalstu no citām Šengenas līguma valstīm. Atsevišķas ES valstis paudušas viedokli, ka Bulgārijai un Rumānijai nav izdevies panākt pietiekamu progresu tieslietu reformā un cīņā pret korupciju.
Visu rakstu lasiet pirmdienas, 18. septembra, avīzē Diena!
hmm