Spēkā esošais vēlēšanu likums, kas vēlētājiem liek izvēlēties starp partijām, nevis individuāliem kandidātiem, ir ļoti nepopulārs, un zem petīcijas par tā atcelšanu parakstījušies 1,2 miljoni pilsoņu - divtik daudz, nekā nepieciešams referenduma ierosināšanai. Arī visas partijas piekrīt, ka esošais vēlēšanu likums ir jāmaina, taču to starpā nav vienprātības, kādam būtu jāizskatās jaunajam likumam.
Premjerministrs Mario Monti, kurš uzņēmies pēc Berluskoni kabineta krišanas izveidotās tehnokrātu valdības vadīšanu, kas, domājams, paliks pie varas līdz nākamā gada pavasarī gaidāmajām parlamenta vēlēšanām, norādījis, ka grozījumus likumā jāizstrādā likumdevējiem, nevis viņa kabineta locekļiem.
Konstitucionālā tiesa noraidīja prasību gan par likuma atcelšanu pilnībā, gan par atsevišķu tā normu atcelšanu. Likums, kas tika apstiprināts pirms nepilniem septiņiem gadiem, paredz piešķirt papildus deputātu vietas tām partijām, kuras vēlēšanās ieguvušas relatīvo vairākumu.
Likuma autori šo normu pamatoja, ar nepieciešamību pēc lielākas politiskās stabilitātes, jo atbalsts kreisajām un labējām partijām Itālijā visumā ir līdzīgs, kas vēlēšanu uzvarētājiem iepriekš liedza nodrošināt valdībai stabilu vairākumu.
Taču praksē izrādījies, ka, pateicoties šim likumam, abās parlamenta palātās bieži rodas politiski pretēji vairākumi, kas politisko nestabilitāti tikai vairojis. Tajā pašā laikā joprojām nav skaidrs, vai līdz nākamajām vēlēšanām parlaments spēs pieņemt jaunu vēlēšanu likumu.