Par S. Nīnisto balsoja 37% vēlētāju, savukārt par P. Hāvisto savas balsis atdeva 18,8% vēlēšanu dalībnieku.
Uz eirozonas un ekonomiskās krīžu fona Somijā priekšvēlēšanu laikā saasinājās debates par nepieciešamību arī turpmāk piedalīties valūtas savienībā, piederība kurai tika cieši saistīta ar dalību uz bankrota robežas esošo Grieķijas, Īrijas, Itālijas un Portugāles glābšanā. Pagājušā gada aprīlī, kad Somijā notika parlamenta vēlēšanas, nacionālistiem un eiroskeptiķiem no partijas Īstie somi izdevās izmantot aizvien pieaugošo nepatiku pret vienoto Eiropu un saņemt 39 no 200 mandātiem Eduskuntā (valsts vienpalātas parlamentā). Prezidenta vēlēšanās Īsto somu līderim Timo Soini atkārtot šos panākumus gan neizdevās. Viņš saņēma tikai 9,4% vēlētāju atbalstu. Kā uzskata politologi, Somijas sabiedriskā doma ir nogurusi no T. Soini populisma, kaut gan tāpat kā agrāk uzskata viņa piedalīšanos valsts politiskajā dzīvē par nepieciešamu.
Īsto somu līderi apsteidza arī trešo vietu ieņēmušais bijušais valsts ārlietu ministrs, centrists Pāvo Vaeirinens, kurš saņēma 17,5% balsu. Viens no pašiem skandalozākajiem Somijas politiķiem, arī viņš ir pret turpmāku Somijas piedalīšanos eirozonā.
Sociāldemokrāti, kuri ietilpst valdošajā koalīcijā kopā ar Nacionālo koalīcijas partiju un vēl citām mazākām partijām, debatēs par valsts turpmāko Eiropas politiku bija pavisam nepārliecinoši, kā rezultātā viņu kandidāts Pāvo Liponens saņēma tikai 6,7% balsu. Atlikušajiem trim kandidātiem (no kreisajiem, kristīgajiem demokrātiem un Zviedru tautas partijas) atbalsts bija vēl mazāks.
Tādējādi 5. februārī vēlēšanu otrajā kārtā somi izvēlēsies starp diviem „proeiropeiskiem” kandidātiem. „Proeiropeiska politika un eiro saglabāšana ir saņēmusi viennozīmīgu tautas atbalstu,” pēc vēlēšanu pirmās kārtas paziņoja S. Nīnisto, kurš 2006. gadā jau mēģināja kļūt par valsts prezidentu (toreiz viņš zaudēja esošajai prezidentei Tarjai Halonenai). S. Nīnisto, kā liecina sabiedriskās domas aptaujas, somu vidū tiek uzskatīts par ekonomisko grūtību laikam pašu piemērotāko valsts vadītāju, ņemot vērā viņa veikumu Somijas ekonomikas sakārtošanā pēc 1990. gadu banku kraha un viņa vadīto valsts integrāciju eirozonā 1990.-2000. gadu desmitu mijā.
Savukārt viņa sāncensi P. Hāvisto var dēvēt par Somijas zaļās kustības veterānu. Pirmoreiz ievēlēts Eduskunta 1987. gadā, viņš astoņus gadus bija parlamentārietis, pēdējos divus no šiem gadiem vadot Zaļo savienības frakciju. Pēc tam viņš pārgāja darbā uz valdību, kļūstot par ministru apkārtējas jautājumos, un ieņēma šo posteni četrus gadus. 1999.-2005. gados P. Hāvisto strādāja ANO struktūrās, bet pēc tam kļuva par Eiropas Savienības īpašo pārstāvi Sudānā. 2007. gadā viņš tika atkārtoti ievēlēts valsts parlamentā.
Jāpiebilst, ka uz P. Hāvisto iekļūšanu vēlēšanu otrajā kārtā īpaši necerēja nedz viņš pats, nedz viņa atbalstītāji, tādēļ pirmos vēlēšanu rezultātus P. Hāvisto uzņēma ar sajūsmu. Tajā pašā laikā, par spīti kopumā lieliskai kampaņai, P. Hāvisto nav vērts rēķināties ar to vēlētāju, kuri atrodas pa labi no centra, un vēl jo vairāk ar konservatīvo vēlētāju balsīm tā vienkāršā iemesla dēļ, ka P. Hāvisto ir kļuvis par pirmo atklāto homoseksuāli, kurš pretendē uz augstāko posteni valstī. Ar savu partneri, ekvadorieti Antonio Floresu, viņš dzīvo civilā savienībā.
Pašlaik augstākais amats, kuru ieņem kāds netradicionālās seksuālās orientācijas pārstāvis, ir Islandes valdības vadītājs. Sociāldemokrāte Johanna Sigurdardotira, kura kļuva par valsts premjerministri 2009. gadā, jau pēc gada panāca, ka tiek pieņemts likums par viendzimuma laulību legalizēšanu, kas ļāva viņai saderināties ar savu ilggadīgo partneri, rakstnieci Joninu Leosdotiru.
Neraugoties uz to, ka kampaņas gaitā neviens no kandidātiem, tostarp arī pats P. Hāvisto, necentās saasināt jautājumu par prezidenta amata kandidāta seksuālo orientāciju (Somijā, tāpat kā citās Skandināvijas valstīs, tas nebūtu labais tonis), arī „zaļajam” kandidātam būs grūti panākt „vidēja vecuma un it īpaši padzīvojušo vēlētāju atbalstu”, uzskata analītiķis Olavi Borgs, aģentūrai Associated Press sniegtā intervijā. Kā liecina aptaujas rezultāti, kurus ceturtdien publicēja raidorganizācija YLE, par S. Nīnisto otrajā kārtā ir gatavi balsot 64% vēlētāju, kamēr par P. Hāvisto tikai 22%.
Šeit gan jāpiebilst, ka Somijas prezidentam, kurš tiek ievēlēts uz sešiem gadiem, atvēlētas galvenokārt tikai reprezentatīvas funkcijas, kuras, saskaņā ar nesen veiktajām izmaiņām likumdošanā, dažās jomās, piemēram, ārpolitikā, jau pēc nākošā prezidenta stāšanās amatā vispār tiks samazinātas līdz simboliskam minimumam. Tā kā vēl nav zināms, kurš šajā gadījumā būs lielāks ieguvējs – vēlēšanu uzvarētājs, vai zaudētājs.