"Mēs nesagaidām daudz jaunu sauszemes kaujas vienību," norādīja HUR vadītājs.
"Pēdējo trīs mēnešu laikā Ziemeļkoreja ir piegādājusi Krievijai aptuveni 120 170 milimetru pašgājējartilērijas sistēmas "M1989 Koksan" un 120 240 milimetru daudzlādiņu reaktīvās iekārtas un, visticamāk, nākotnē piegādās vēl tikpat daudz. Viņiem ir daudz šo sistēmu," sacīja Budanovs.
"170 milimetru lielgabaliem ir jaudīga munīcija un labas spējas," norādīja HUR vadītājs. "240 milimetru daudzlādiņu reaktīvās iekārtas ir tādas pašas smagās sistēmas kā visas pārējās. Tās rada vairāk problēmu frontes līnijā."
Paredzams, ka Ziemeļkoreja šogad uz Krieviju nosūtīs vēl 150 tuvā darbības rādiusa ballistiskās raķetes KN-23, norādīja Budanovs, piebilstot, ka pērn nosūtītas 148 raķetes.
Saskaņā ar Dienvidkorejas un ASV izlūkdienestu sniegto informāciju Ziemeļkoreja oktobrī nosūtīja uz Krievijas Kurskas apgabalu 10 000 līdz 12 000 karavīru, kas mēnesi vēlāk iesaistījās pirmajās kaujās ar Ukrainas bruņotajiem spēkiem.
Līdz janvāra vidum Kurskas apgabalā Krievijas un Ukrainas kaujās kritis aptuveni 1000 Ziemeļkorejas karavīru, bet kopējais kritušo un ievainoto ziemeļkorejiešu skaits ir aptuveni 4000, britu raidsabiedrībai BBC šonedēļ apliecināja Rietumu amatpersonas.