Kā norāda Ārlietu ministrijā (ĀM), minētās valstis saistībā ar šonedēļ gaidāmo Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) Izpildpadomes sanāksmi atkārtoti pauž atbalstu Ukrainas negatīvajai nostājai pret neseno SOK aicinājumu apzināt iespējas, kā Krievijas un Baltkrievijas sportisti varētu piedalīties sacensībās "neitrālu atlētu" statusā.
"Mēs esam pieņēmuši zināšanai ANO īpašo ziņotāju paustās bažas jautājumā par diskriminācijas aizliegumu vienīgi sportistu pilsonības dēļ. Mēs jūtam nožēlu, ka SOK ir izmantojusi šīs bažas par ieganstu, lai radikāli mainītu savu iepriekš stingri pamatoto nostāju attiecībā uz rekomendāciju neaicināt Krievijas un Baltkrievijas sportistus un amatpersonas uz starptautiskām sacensībām un neļaut tiem piedalīties," akcentēts paziņojumā.
Valstis uzsver, ka ne pilsonība nosaka sportistu lomu, bet gan tas, ka viņus sponsorē viņu valsts valdības vai uzņēmumi, kuri atbalsta Kremļa režīmu, kas turpina karu pret Ukrainu vai kuri ir tieši saistīti ar Krievijas militāro sektoru.
Paziņojumā atgādināts, ka ik dienu Krievijas karaspēks uzbrūk Ukrainas civilajai infrastruktūrai, tostarp sporta būvēm, un nogalina ukraiņus, arī sportistus. Miljoniem ukraiņu, tostarp sportisti un to ģimenes, bijuši spiesti pamest mājas, lai izvairītos no Krievijas okupācijas. Daudziem sportistiem no Ukrainas joprojām nav iespējas piedalīties sporta pasākumos, jo Krievija ir iebrukusi viņu valstī.
"Nav it nekāda iemesla, lai atteiktos no izslēgšanas režīma, ko vairāk nekā pirms gada, tūliņ pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, SOK noteica attiecībā uz Krievijas un Baltkrievijas sportistiem. Mēs esam stingri pārliecināti, ka šobrīd nav īstais laiks apsvērt iespēju, kā Krievijas un Baltkrievijas sportistiem atgriezties Olimpiskajās spēlēs jebkādā statusā," uzsvērts paziņojumā.
Kamēr SOK nav pieņēmusi galīgos lēmumus, valstis aicina pārskatīt savus plānus un atgriezties pie sākotnējās pamatotās nostājas, ko atbalstījusi starptautiskā sabiedrība.
Jau rakstīts, ka februārī vairāk nekā 30 valstu valdības, tajā skaitā Latvijas, parakstīja vēstuli, kurā aicināja SOK konkretizēt neitrālo sportistu statusu, kādu SOK vēlas piešķirt Krievijas un Baltkrievijas atlētiem dalībai nākamā gada Parīzes olimpiskajās spēlēs.
10.februārī 21 Eiropas valsts, kā arī ASV, Kanādas un Japānas par sportu atbildīgie ministri piedalījās sanāksmē, kurā vairums no dalībniekiem piekrita noraidošajai attieksmei pret SOK ieceri atļaut olimpiskajās spēlēs piedalīties Krievijas un Baltkrievijas pārstāvjiem. Latviju šajā sanāksmē pārstāvēja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).
Vēstuli parakstījušās valstis pauda bažas par to, vai vispār iespējams Krievijas un Baltkrievijas sportistiem startēt kā neitrāliem atlētiem, jo viņu darbība tiek finansēta no valstu budžetiem.
"Tāpat bažas ir Krievijas sportistu ciešā saikne ar bruņotajiem spēkiem. Mēs nekad neesam vēlējušies kādu diskriminēt nacionālās piederības dēļ, bet SOK vajadzētu kliedēt šīs bažas," rakstīts vēstulē.
SOK ieskaitā, valdības nedrīkstētu izlemt, kuri sportisti var piedalīties sacensībās un kuri ne. Tāpat konsultāciju procesā nonākts pie secinājuma, ka nevienam sportistam nevajadzētu liegt piedalīties sacensībās, liegumu pamatojot tikai ar viņa pilsonību.
Kā priekšnoteikumus, lai sportisti varētu atgriezties sacensību apritē, SOK min, ka tie varētu startēt tikai kā neitrāli sportisti, nekādā veidā nepārstāvot savu valsti vai federāciju, līdzīgi kā tas ir profesionālajās sporta līgās Eiropā, ASV un Kanādā, kā arī atsevišķos individuālajos sporta veidos.
Tāpat sportisti sacensībās varētu piedalīties, ja pilnībā respektē Olimpisko hartu. Pirmkārt, tie var būt tikai sportisti, kas nav aktīvi atbalstījušu Krievijas karadarbību Ukrainā. Otrkārt, šiem sportistiem jāatbilst Pasaules antidopinga kodeksam un citiem antidopinga noteikumiem.
Gadījumā, ja sportisti neievērotu šos priekšnosacījumus, starptautiskajām federācijām un/vai sacensību rīkotājiem nekavējoties jāatstādina viņus no sacensībām, ziņojot par to SOK.