Sanāksmē arī tika apspriesti priekšlikumi efektīvākai sadarbībai attiecībā uz aktīvu iesaldēšanas un konfiskācijas rīkojumu savstarpējo atzīšanu krimināllietās. Latvijas delegāciju šajā sanāksmē vadīja Tieslietu ministrijas (TM) parlamentārais sekretārs Jānis Iesalnieks.
Latvija vienmēr ir atbalstījusi Eiropas Prokuratūras izveidi, kas palīdzēs apkarot ES finanšu līdzekļu izkrāpšanu un uzlabos līdzšinējo tiesisko sadarbību pirmstiesas izmeklēšanā, skaidro Vitenburgs.
Par Eiropas Prokuratūras regulas tekstu ES tieslietu ministri vienojās 2017.gada jūnijā. Pēc tam bija nepieciešama Eiropas Parlamenta piekrišana. Šobrīd jau 20 ES dalībvalstis - Austrija, Beļģija, Bulgārija, Čehija, Francija, Grieķija, Igaunija, Itālija, Horvātija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija un Vācija ir panākušas politisku vienošanos par Eiropas Prokuratūras izveidi ciešākas sadarbības ietvaros.
Eiropas Prokuratūras regula stāsies spēkā 20 dienas pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Šis datums ir nozīmīgs, jo saskaņā ar Regulu Eiropas Komisijai tiek doti trīs gadi, lai praktiski izveidotu Eiropas Prokuratūru ar mītnes vietu Luksemburgā. Turklāt Regulas spēkā stāšanās diena būs atskaites datums noziedzīgiem nodarījumiem Eiropas Prokuratūras kompetencē - tā būs tiesīga izmeklēt pēc šī datuma izdarītos noziegumus, kas saistīti ar ES finanšu interesēm - struktūrfondu izkrāpšanu.
Iesalnieks uzsvēra, ka mantas konfiskācija ir viens no svarīgākajiem elementiem noziedzības apkarošanā. Latvija jau vairākus gadus mērķtiecīgi pilnveido mantas konfiskācijas tiesisko regulējumu, ņemot vērā gan ES dalībvalstu, gan starptautisko organizāciju pieredzi. Latvija atbalsta priekšlikumu regulas darbību attiecināt arī uz preventīvo konfiskāciju, ja konfiskācijas rīkojums ir nepārprotami saistīts ar noziedzīgām darbībām un tiek piemērotas atbilstošas procesuālās garantijas.
Ņemot vērā, ka 2014.gadā pieņemtā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par nozieguma rīku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju ES ir uzlabojusi dalībvalstu spējas iesaldēt un konfiscēt līdzekļus, regulas mērķis ir uzlabot iesaldēšanas rīkojumu un konfiskācijas rīkojumu pārrobežu izpildi. Līdz ar to savstarpējās atzīšanas mehānismam būtu jāļauj ES dalībvalstij atzīt un izpildīt iesaldēšanas rīkojumu vai konfiskācijas rīkojumu, ko izdevusi cita dalībvalsts, neveicot nekādas starpposma formalitātes.
jautājums