Finanšu ministrs Džordžs Osborns uzsvēra, ka procentu iegrožošana ir "nākamais loģiskais solis", un solīja, ka turpmāk stingrāk tiks regulēta ātro kredītu nozare. "Tas strādā citās valstīs, un tas palīdz smagi strādājošiem cilvēkiem," ministrs uzsvēra intervijā raidsabiedrībai BBC. Par procentu griestiem būs jālemj jaunajam regulatoram - Finanšu vadības pārvaldei.
Lielbritānijā pēdējos mēnešos pieņēmušās spēkā debates par ātro kredītu nozares ierobežošanu. Pirms tam opozīcijā esošo leiboristu līderis Eds Milibends brīdinājis, ka ātrie kredītu izsniedzēji iedzīvojas uz finansiālās grūtībās nonākušo cilvēku nedienām.
Daļa nozares pārstāvju kritizēti par pārlieku augstajām procentu likmēm, kas var sasniegt pat 5000% gadā. Firmas aizstāvas, norādot, ka to kredīti domāti kā īstermiņa aizdevumi un situācija neesot tik dramatiska, kā šķietot, lūkojoties uz gada procentu likmi.
Iecere noteikt procentu griestus izsaukusi plašu neapmierinātību ātro kredītu izsniedzēju vidū, kas apgalvo, ka ierobežošana vairos nelegālo kredītu piešķīrēju aktivitāti. "Pētījumi no valstīm, kurās noteikti procentu griesti, vēsta, ka cenu kontrole noved pie apgrūtinātas piekļuves kredītiem, paverot lielu tirgus daļu nelegālajiem aizdevējiem," norādīja Patērētāju finanšu asociācija, kas pārstāv vairākas ātro kredītu firmas.