Aizsardzības ministrija pavēstīja, ka nosūtījusi cietušo ģimeņu advokātiem vēstules ar piedāvājumu tām izmaksāt kompensācijas.
"Mēs apzināmies, cik šīm ģimenēm pirms 40 gadiem bija sāpīgi un ka karavīri rīkojās nepareizi. Tādēļ valdība izsaka visdziļāko nožēlu. Mēs uzturam kontaktus ar šo ģimeņu advokātiem, un, ja mūsu juridiskā atbildība ir izmaksāt kompensācijas, mēs to darīsim," pavēstīja Aizsardzības ministrijas pārstāve.
1972.gada 30.janvāra Asiņainā svētdiena kļuva par vienu no Ziemeļīrijas drūmākajiem notikumiem trīsdesmit gadus ilgušajā strapkopienu konfliktā - todien britu karavīri nogalināja 13 civilpersonas un 13 ievainoja, atklājot uguni uz pilsoņtiesību aktīvistu gājiena dalībniekiem. Viens ievainotais mira pēc vairākiem mēnešiem.
Asiņainās svētdienas notikumu pirmā izmeklēšana 1972.gadā pilnībā attaisnoja militāristus. Tomēr otrā izmeklēšana, kuras rezultātu publicēšana tika atlikta 12 gadus, liecina, ka Lielbritānijas armija atklāja uguni pirmā un darīja to bez pamatota iemesla, jo neviens no upuriem nebija bruņots, un ka karavīri atklājuši uguni bez brīdinājuma.
Pērn jūnijā, prezentējot izmeklēšanas rezultātus, Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons atvainojās ģimenēm, nodēvējot apšaudi par "nepamatotu un neattaisnojamu".
Asiņainajā svētdienā bojāgājušā 19 gadus vecā Viljama Neša ģimene ideju par kompensāciju nodēvēja par "pretīgu" un kategoriski atteicās to pieņemt.