Karalis Džons Lielo brīvības hartu pieņēma 1215.gada 15.jūnijā. Tas bija miera līgums starp nepopulāro karali un viņa baroniem, taču tajā bija iekļauts arī princips, ka neviens cilvēks nestāv pāri likumam.
Karaliene un Kemerons devās 30 kilometrus uz rietumiem no Londonas uz vietu, kur karalis Džons pirms 800 gadiem apzīmogoja dokumentu, kurš tiek uzskatīts par svarīgu soli Lielbritānijas ceļā uz moderno parlamentāro demokrātiju.
Uzrunājot 4000 ceremonijas dalībnieku, Kemerons sacīja, ka ikvienam cilvēkam Lielbritānijā ir jālepojas ar Lielo brīvības hartu.
"Tās eksemplāri varbūt ir izbalējuši, bet tās principi spīd jo spoži," viņš piebilda.
"Brīvība, taisnība, demokrātija, likuma vara - mums šīs lietas ir dārgas un tās ieguva formu tieši šeit pie Temzas," sacīja Kemerons.
Ceremonijā piedalījās arī karalienes vīrs princis Filips un mazdēls princis Viljams.
Elizabete atklāja piemiņas plāksni pa godu 800.gadadienai, un princis Viljams atklāja mākslinieka Hjū Loka instalāciju Zvērinātie, kas simbolizē tiesības uz taisnīgu tiesu.
Par godu Lielās brīvības hartas pieņemšanas 800.gadadienai pasākumi paredzēti arī citviet Lielbritānijā un citās valstīs.
Austrālijas premjerministrs Tonijs Ebots Kanberā sacīja, ka Lielā brīvības harta joprojām ir svarīgs pamata akmens Austrālijas demokrātijai.
"Tas paliek ļoti svarīgs pavērsiens visai pasaulei, jo pieklājība, civilizācija, cilvēktiesības pilnībā balstās uz likuma varu," norādīja Ebots.
Slavenākā dokumenta klauzula ir par tiesībām uz taisnīgu tiesu visiem brīvajiem cilvēkiem. Tiesa, 1215.gadā vairums britu bija zemnieki, kas bija piesaistīti zemes īpašniekiem un likuma priekšā neskaitījās brīvi cilvēki.
Tomēr Lielā brīvības harta spēja iedvesmot demokrātijas atbalstītājus Lielbritānijā un citviet pasaulē uz lieliem darbiem, tostarp Tomasu Džefersonu ASV un Mahatmu Gandiju Indijā.