Lielbritānijas parlaments atbalsta viendzimuma laulību legalizāciju

Homoseksualitāte tik tiešām ir psihiska saslimšana, tā var būt iedzimta, bet iedzimst tā labi ja 1 % no visiem homoseksuāļiem, tātad no 140 homoseksuāļiem, tikai labi ja tikai 1.5 miljoni homoseksuāļu tādi ir piedzimuši, kas skaitās, kā dabas kļūda. Dēļ 1 % dabas kļūdām, strauji palielinājās homoseksuāļu skaits, kuri homoseksuāli kļuvuši savas izvēles rezultātā, tomēr arī tie kuri ir izvēlējušies būt par homoseksuāļiem, tie cilvēki arī cieš no psihiskām saslimšanām, jo veselā prātā neviens šādu izvēli neizdarītu. Tikai dēļ 1 % dabas kļūdām, jeb tikai no 1.5 miljoniem homoseksuāļu, šis skaits ir sasniedzis jau 140 miljonus. Dēļ 1.5 miljoniem homoseksualitāte tika izņemta no slimību saraksta, dēļ homoseksuāļu spiediena, nevis tāpēc, ka tā nebūtu slimība. Tas izrādījās kā lielisks ierocis iedzīvotāju skaita kontrolēšanai, regulēšanai, samazināšanai. Mūsdienās tas ir perfekts ierocis iedzīvotāju skaita samazināšanai, kas daudzās Eiropas valstīs veic savu darbu pilnā sparā.

Homoseksualitātes eksistence mūsdienās balstās uz homoseksuālo propagandu un homoseksualitāte tiek propagandēta tur, kur cilvēkus viss vieglāk ir iespaidot un ietekmēt. Vairāk kā 150 pasaules valstīs jebkādas runas, vai propagandas par homoseksualitāti ir aizliegtas un tiek nosodītas, un cilvēki tajās valstīs ir pasargāti no morālās un garīgās degradācijas un dzīvo pareizu, dabisku un tikumīgu dzīvi, starp sievieti un vīrieti. Šajās 150 un vairāk valstīs ir vislielākā dzimstība un šīs valstis vienmēr saglabās savu identitāti un homoseksualitāte tajās būs aizliegtā tēma, jo vairāk kā 150 pasaules valstīs cilvēki ir kategoriski pret homoseksualitāti un homoseksuāli cilvēki izraisa riebumu un nepatiku. Tā tas arī paliks, tāpēc ka tur cilvēki zina un saprot, cik slikta ir homoseksualitāte un cik lielu ļaunumu tā spēj nodarīt sabiedrībai, īpaši bērniem. Eiropa ir lielisks piemērs, homoseksualitātes propagandas sekām, tāpēc daudzi redzot šo piemēru, jau laicīgi savas valstis un savu sabiedrību pasargā. Tikumīgajās valstīs, kurās lielu lomu spēlē reliģija, īpaši Āfrikā, Āzijā, homoseksualitātei nav vietas. Tur eksistē tikai heteroseksualitāte un tas ir pareizi. Homoseksuālās propagandas pamats ir iegūt jaunus homoseksuāļus, jo vajag savu geju, lesbiešu skaitu palielināt, tāpēc to var izdarīt tikai ar propagandu, dēvējot homoseksualitāti par normālu, lai gan homoseksualitāte ir psihiska saslimšana, bet daudzi notic homoseksuālajai propagandai un tas ir šausmīgi, jo šie cilvēki ir zaudējuši veselo saprātu un ir degradējušies. Aizvien vairāk jaunu puišu nolemj piekopt seksuālu aktu ar savu dzimumu, jo viņus ir iespaidojusi homoseksuālā propaganda, liekot tiem domāt, ka homoseksualitāte ir normāla un ka homoseksuāls sekss nav slikts, tāpēc pat heteroseksuāli puiši nolemj izmēģināt homoseksuālu kontaktu, jo viņi domā, ka tas ir tikai cits, normāls seksa veids, lai gan tie ir meli. Vienreiz pamēģinot, var gribēties vēl un vēl, tāpēc normāls heteroseksuāls puisis ir kārtējais homoseksuālās propagandas upuris, kurš ir nolemts degradācijai un nāvei.

Homofobija ir bailes. Homofobija mūsdienās tiek piesaukta pat tur, kur tās nav. Homoseksuāļiem tagad prātā ir tikai viens vārds... Homofobija. Ja neesi par homoseksuāļiem, tātad esi homofobs. Saki par homoseksuāļiem labu, vai neko, jo ja pateiksi kaut ko ne tā, tad būsi homofobs. Homofobija ir zaudējusi savu patieso būtību un tiek piesaukta visur. Bieži vien ''homofobus'' mēdz dēvēt par homoseksuāļiem, tādā veidā apvainojot šo ''homofobu'' par homoseksuāli, bet tas ir tāpēc, ka tāds ir mērķis apvainot cilvēku kuram riebjas homoseksualitāte un homoseksuāļi, vai kuram ir vairāk negatīvu noskaņu pret homoseksualitāti un homoseksuāļiem. Kāds ir mērķis? Saucot ''homofobus'' par homoseksuāļiem, tādā veidā tiek mērķēts apvainot zemapziņā šo ''homofobu'', liekot viņam aizvērt muti, lai neko sliktu neteiktu par homoseksualitāti un homoseksuāļiem, bet gan tikai labu, jo sakot labu, nebūs ne homofobs, ne homoseksuālis, tāpēc tiek iebaidīti ''homofobi'', lai tie klusētu, jo neviens ''homofobs'' nevēlas, lai viņu dēvē par homoseksuāli, tāpēc sāk klusēt, vai pakļaujas homoseksuāļu spiedienam. Tas ir bīstami, jo tādā veidā tiek mērķēts iznīcināt kritiku pret homoseksuāļiem, liekot ''homofobus'' vienā maisā ar homoseksuāļiem. Aptuveni kā, ''Es esmu homofobs, mani dēvē par apslēpto homoseksuāli, bet es tāds neesmu, tāpēc es vairāk neko sliktu neteikšu par homoseksuāļiem, bet gan klusēšu, vai teikšu tikai labu, jo nevēlos, lai mani dēvē par homofobu, vai homoseksuāli.'' Tā lūk. Homofobija ir bailes, bet reti kuram bail no homoseksuāļiem. Negatīvas noskaņas, riebums un pretīgums pret homoseksualitāti un homoseksuāļiem nav homofobija, bet normāla parādība, savas heteroseksuālās identitātes glābšanai. Nepakļaujies homoseksuāļu spiedienam!