Lai gan parlamenta apakšnama balsojums nav tiesiski saistošs, tam tiek piešķirta liela politiska nozīme. No 305 torijiem, kas pārstāvēti parlamentā, partijas vadības rīkojumam balsot pret deklarāciju, kas paredz izsludināt referendumu, varētu nepakļauties pat 100 likumdevēji, un analītiķi atzīst, ka to var uzskatīt par Kemerona līdera pozīciju apšaubīšanu.
Valdībai šajā jautājumā, domājams, sakāve gan nedraud, jo pret referenduma izsludināšanu gatavojas balsot gan konservatīvo koalīcijas partneri - liberāldemokrāti, gan opozīcijā esošie leiboristi.
Kemerons pieprasījis, lai balsojumam, kas gaidāms plkst.22 (plkst.24 pēc Latvijas laika), tiktu piemērota visstingrākā partijas disciplīnas procedūra, ļaujot noprast, ka to deputātu turpmākā politiskā karjera, kas nepakļausies vadības norādījumiem, ir apdraudēta. Minētā procedūra formāli paredz, ka deputātiem, kas nav pakļāvušies partijas disciplīnai, būtu jāatkāpjas no saviem amatiem.
Ārlietu ministrs Viljams Heigs, kas pats ir eiroskeptiski noskaņots, norādījis, ka referendums par Lielbritānijas turpmāko dalību ES būtu "nepareizais jautājums nepareizā laikā", un brīdinājis, ka tas apdraudētu jau tā nestabilo Apvienotās Karalistes ekonomiku.
Viņš arī atgādinājis, ka, lai gan konservatīvie vēlas atgūt Briselei nodotās pilnvaras, viņus saista koalīcijas līgums ar liberāldemokrātiem.
"Gandrīz neviens nav iestājies par vairāk referendumiem kā es. Gandrīz neviens nav tik izvērsti iebildis pret eiro kā es," intervijā raidorganizācijai BBC norādīja Heigs. "Taču šis ierosinājums ir nepareizais jautājums nepareizajā laikā."
"Tas nav nevienā no valdošo partiju manifestiem. Tas ir tiešā pretrunā ar referendumu rīkošanas noteikumiem, par kuriem tikko esam vienojušies ar lielu balsu vairākumu," uzsvēra ministrs. "Tas ekonomiski grūtā brīdī valstī radīs papildu ekonomisko nedrošību."
Parlamentā balsojums ierosināts, pamatojoties uz petīciju, kuru parakstījuši vairāk nekā 100 000 vēlētāju, kas pieprasa referenduma rīkošanu.
Deklarācija, kura pirmdien nodota balsojumam parlamentā, paredz, ka britiem tiks piedāvātas trīs izvēles - palikt ES, izstāties no bloka vai arī uzsākt sarunas par brīvāku dalības ietvaru, kas "balstītos tirdzniecībā un sadarbībā".
Deklarācijas autori uzsver, ka viņi nepieprasa tūlītēju referenduma rīkošanu, taču vēlas panākt, lai tas notiktu pašreizējā parlamenta sasaukuma pilnvaru termiņa laikā.
Konservatīvo deputāts Bernards Dženkins, kurš arī grasās balsot pretēji valdības nostājai, sarunā ar BBC uzsvēra, ka "tas pamatā ir jautājums par demokrātiju".
"Britu tauta vēlas referendumu par Eiropas Savienību. Mums tāda nav bijis kopš 1975.gada. Mēs mēģinājām dabūt referendumu par Mastrihtas [līgumu]. Mums tagad nebūtu Eiropā šī haosa, ja toreiz mums būtu bijis referendums," norādīja Dženkins.
Pēdējais referendums Eiropas integrācijas jautājumā Lielbritānijā notika 1975.gadā, kad vēlētāji atbalstīja valsts turpmāko dalību toreizējā Eiropas Ekonomiskajā Kopienā.