Parakstu vākšanu par likumprojektu, kurā Lietuva apņemtos nepirkt šajā par nedrošu uzskatītajā spēkstacijā ražoto elektroenerģiju un neļaut izmantot savus elektrotīklus tās pārvadei, maija sākumā ierosināja opozīcijas partija - Tēvzemes savienība-Lietuvas kristīgie demokrāti. Tēvzemieši cer līdz 9.jūlijam savākt 50 000 parakstu, tātad gandrīz trešā daļa jau ir savākta.
Seima spīkere, Darba partijas pārstāve Loreta Graužiniene šo iniciatīvu gan nodēvējusi par priekšvēlēšanu akciju pirms oktobrī gaidāmajām Seima vēlēšanām.
Baltkrievija savas AES būvei izraudzījusies vietu aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas - Grodņas apgabala Astravjecas rajonā. Turklāt dzesēšanas vajadzībām plānots izmantot ūdeni no Nēres upes, kas tālāk tek cauri Lietuvas galvaspilsētai. Arī no Latvijas robežas šo kodolspēkstaciju šķirs tikai aptuveni 110 kilometri.
Lietuvu satrauc neatbildētie jautājumi par to, kā tiks veikta izlietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana un kā tiktu nodrošināta Viļņas evakuācija iespējamās kodolavārijas gadījumā.
Minska noraida Lietuvas pārmetumus, apgalvojot, ka tās būvētā spēkstacija atbildīs visaugstākajiem drošības standartiem. Vienlaikus prezidents Aleksandrs Lukašenko īpaši uzsvēris, ka Astravjecas AES jāuzceļ pēc iespējas lētāk.
Šomēnes Lietuvas Seims pieņēma rezolūciju par iespējamo apdraudējumu, ko Astravjecas AES var radīt Lietuvai. Šai dokumentā valdība aicināta nevilcinoties kategoriski paust kaimiņvalstij Lietuvas gribu, ka šai nedrošajai elektrostacijai netiks atļauts izmantot Lietuvas energosistēmu un tās rezerves jaudas, ka Lietuvas energosistēmā ne ar kādiem nosacījumiem netiks ielaista šai atomelektrostacijā saražotā enerģija un ka to netiks atļauts pārdot Lietuvas elektroenerģijas tirgū. Valdība arī aicināta likt lietā visus diplomātiskos, juridiskos un tehniskos līdzekļus, lai panāktu Astravjecas AES būvdarbu apturēšanu.