Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +6 °C
Apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Lietuva vēlas nopratināt Gorbačovu 1991.gada 13.janvāra lietā

Lietuvas Ģenerālprokuratūra trešdien paziņojusi, ka vēlas nopratināt bijušo Padomju Savienības prezidentu Mihailu Gorbačovu kā liecinieku 1991.gada 13.janvāra asiņaino notikumu lietā.Mēģinot gāzt likumīgi ievēlēto Lietuvas varu, kas 1990.gada martā bija paziņojusi par valstiskās neatkarības atjaunošanu, īpašās padomju karaspēka vienības 1991.

gada 13.janvārī ar spēku ieņēma Viļņas televīzijas torni un Televīzijas un radio komiteju un pārtrauca televīzijas un radio raidījumus. No lodēm un zem tanku kāpurķēdēm pie televīzijas torņa gāja bojā 14 neapbruņoti cilvēki un vairāki simti tika ievainoti.Lietuvas Ģenerālprokuratūra nosūtījusi Krievijas Federācijai oficiālu lūgumu par tiesisko palīdzību Gorbačova nopratināšanā, teikts tās izplatītajā paziņojumā.Ģenerālprokuratūrā izveidotā jaunā šīs lietas izmeklēšanas grupa saskaņā ar jauno Lietuvas Kriminālkodeksa redakciju atsākusi arī iepriekš pārtraukto pirmstiesas izmeklēšanu attiecībā uz divām personām, kuru vārdi paziņojumā netiek minēti.Viļņas apgabala tiesa 1999.gada augustā notiesāja sešas padomju laika amatpersonas par to lomu šajos notikumos, piespriežot bijušajam Lietuvas un Padomju Savienības Komunistiskās partijas līderim Burokevičam 12 gadu cietumsodu, bet viņa līdzgaitnieku Jozu Jermalaviču notiesājot ar brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem.Tiesa atzina viņus par vainīgiem pretvalstisku organizāciju veidošanā un darbībā, atklātos aicinājumos vērsties pret Lietuvas suverenitāti, kā arī līdzdalībā daudzu cilvēku nogalināšanā vainu pastiprinošos apstākļos. Pārējie apsūdzētie saņēma īsākus cietumsodus.Tomēr Lietuvai līdz pat šim laikam nav izdevies saukt pie atbildības ģenerāli Vladimiru Ushopčiku, kura komandētie karavīri piedalījās 1991.gada 13.janvāra uzbrukumā Viļņas televīzijas tornim. Viņš vēlāk kļuva par Baltkrievijas aizsardzības ministra vietnieku, un Minska nav viņu izdevusi Lietuvai.Pagājušā gada nogalē pieņemtie grozījumi Lietuvas kriminālkodeksā paredz, ka noziegumiem pret cilvēci un kara noziegumiem nav noilguma un maksimālais sods par tiem var būt mūža ieslodzījums, turklāt apsūdzētos var saukt pie atbildības arī neklātienē, ja nav iespējams panākt viņu izdošanu.Lietuva arī mudinājusi Kremli nosodīt 13.janvāra slaktiņu. Premjerministram Andrjum Kubiļum tiekoties ar Krievijas valdības vadītāju Vladimiru Putinu pagājušajā pavasarī Maskavā, panākta noruna veidot uzticēšanās forumus, kuros varētu atklāti diskutēt par sarežģītiem un sasāpējušiem vēstures jautājumiem, līdz tiktu panākts risinājums, kas apmierina abas puses.13.janvāra lietā kopumā figurē 23 apsūdzētie, tai skaitā 21 Krievijas pilsonis un divi Baltkrievijas pilsoņi. Viņu aizturēšanai izdoti arī Eiropas aresta orderi.Šai krimināllietā ir 455 sējumi, tajā jau nopratināti vairāk nekā 3000 liecinieki, veikts pāri par 1200 ekspertīzēm un 180 kratīšanas.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits