Trešdien Paksa vadītā partija Kārtība un taisnīgums Lietuvas Centrālajai vēlēšanu komisijai iesniegusi dokumentus, kas nepieciešami dalībai vēlēšanās, bet partijas līdera piedalīšanās tajās būs atkarīga no Konstitucionālās tiesas lēmuma, apliecinājis CVK priekšsēdētājs Zenons Vaigausks.
Lēmums par kandidātu reģistrāciju Centrālajai vēlēšanu komisijai jāpieņem desmit dienu laikā. CVK vadītājs izteicis cerību, ka šai laikā Konstitucionālā tiesa būs paziņojusi savu lēmumu.
Lietuvas Seims šopavasar pieņēma likumdošanas grozījumus, kas teorētiski paver Paksam ceļu uz parlamentu. Saskaņā ar agrāko Seima vēlēšanu likuma redakciju viņam tāda iespēja bija liegta līdz mūža galam. Jaunā redakcija turpretī paredz, ka persona, ko Seims impīčmenta ceļā atcēlis no amata vai anulējis tai deputāta mandātu, nevarēs kandidēt parlamenta vēlēšanās četrus gadus no šā lēmuma spēkā stāšanās brīža.
Līdz ar to Paksam, kas no prezidenta amata tika atcelts pirms astoņiem gadiem un šobrīd pārstāv savu valsti Eiropas Parlamentā, minētais noilgums jau iestājies. Konstitucionālajai tiesai tagad jāsniedz atzinums, vai šie grozījumi nav pretrunā ar Lietuvas konstitūciju.
Lietuvas parlaments prezidentu Paksu atcēla no amata 2004.gadā. Impīčments bija balstīts uz viņam izvirzītajām apsūdzībām korupcijā un Lietuvas konstitūcijas pārkāpšanā. Apsūdzību vidū bija Lietuvas pilsonības piešķiršana un slepenas informācijas izpaušana viņa prezidenta vēlēšanu kampaņas galvenajam finansētājam Jurijam Borisovam.
Lietuvas tiesa gan attaisnoja Paksu divās no trim apsūdzībām. Tomēr medijos arī vēlāk izteikti pieņēmumi, ka Paksa politiskās darbības finansējumā nepārprotami dominējis Krievijas kapitāls un skandalozā Borisova personība tikai piesegusi daudz varenākus spēkus, kas vadījuši Paksu pa Lietuvas politikas kāpnēm.
Tūlīt pēc impīčmenta procedūras Seims, balstoties uz Konstitucionālās tiesas skaidrojumu, fiksēja likumā aizliegumu šādai personai jebkad turpmāk pretendēt uz parlamenta deputāta, premjerministra, valdības locekļa, tiesneša vai valsts kontroliera amatu. Pats Pakss toreizējo impīčmenta procedūru dēvēja par politisko grupējumu sazvērestību.
Pērn Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) Lielā kolēģija atzina, ka Lietuvas likumdošanā paredzētais galīgais un negrozāmais aizliegums Paksam līdz mūža galam ieņemt parlamenta deputāta amatu ir nesamērīgs un pārkāpj Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību konvenciju. Vienlaikus gan ECT atzina par nepieņemamām Paksa sūdzības attiecībā uz pašu impīčmenta procedūru un aizliegumu vēlreiz pretendēt uz Lietuvas valsts vadītāja amatu
Savukārt Lietuvas Konstitucionālā tiesa dažas dienas vēlāk norādīja, ka Lietuvai, lai tā varētu īstenot ECT lēmumu, būtu jāmaina sava konstitūcija.
Pēc tās atzinuma, konstitūcija "neparedz tādu iespēju", ka prezidents, kura darbību Konstitucionālā tiesa atzinusi par rupju konstitūcijas pārkāpumu un zvēresta laušanu un kuru Seims šā iemesla dēļ atcēlis no amata, "pēc kāda laika varētu tikt atzīts par zvērestu nelauzušu un konstitūciju nepārkāpušu".