"Ņemot vērā diskusijas, kas izraisījušās sabiedrībā ne tikai Lietuvā, bet arī citās valstīs, trešdien gribam tam pievērst papildu uzmanību un labāk izprast, kādēļ radušās šīs bažas un vai tās ir pamatotas, un šai jautājumā rīkoties racionāli," viņš sacījis žurnālistiem pēc valdības sēdes.
Vienlaikus premjers piebildis, ka "noteikti negribētu steigties ar sava personiskā viedokļa paušanu".
Kā norādījis satiksmes ministrs Eliģijs Masjulis, trešdien Ārlietu ministrija, kuras pārziņā bija ACTA parakstīšana, sniegs sīkāku skaidrojumu par nolīgumu un atbildēs uz jautājumiem.
Pēc ministra teiktā, lai Lietuva pievienotos nolīgumam, ACTA jāratificē Seimā, bet pirms tam valdībai vēl jāiesniedz šis dokuments prezidentei. Viņaprāt līdz tam valdībai ir jāizsver, vai līgums nekaitēs Lietuvas interesēm.
"Brīžiem rodas iespaids, ka autortiesības, kuras noteikti ir jāaizsargā kā vērtība, patiesībā tiek aizsargātas, pārkāpjot interneta lietotāju intereses, taču te jāatrod noteikts līdzsvars," viņš izteicies. "Es neesmu pret autortiesībām, bet to aizsardzība jānodrošina, izvērtējot arī citu pušu intereses. Pirmām kārtām runa ir par brīvajiem interneta lietotājiem, miljardiem cilvēku pasaulē, kuri izmanto šīs tehnoloģijas."
Kā atgādinājis Masjulis, dažas Eiropas Savienības (ES) valstis jau paziņojušas, ka aptur šā nolīguma ratificēšanu savos parlamentos.
"Ja tās valstis, kas nolīgumu parakstījušas, jau maina savu nostāju, rodas iespaids, ka daudzas valstis nav sevišķi labi sapratušas, ko tās paraksta, vai arī parakstījušas to, īsti neizvērtējot šā dokumenta saturu un iespējamās sekas. Iespējams, arī Lietuva pārsteigusies, parakstot šo nolīgumu, un tas nav pienācīgi pārrunāts ar sabiedrību," viņš izteicies.
Kā uzskata satiksmes ministrs, arī aizvadītajā nedēļas nogalē Viļņā notikusī pilsoniskā protesta akcija parādījusi, ka sabiedrībai palicis pārāk daudz neatbildētu jautājumu un šaubu, vai šis nolīgums nāks par labu Lietuvai un tās iedzīvotājiem.
Sestdien uz protesta akciju pret ACTA, neraugoties uz stipro salu, Viļņā pie valdības ēkas bija pulcējušies 600-650 cilvēki. Akcijas dalībnieki skandēja: "ACTA - prom!" un "Internets ir mūsu, nevis jūsu". Viņu plakātos bija lasāmi teksti "Korporācijas + valdības = ACTA", "Par ko tevi iesēdināja? - Vienkārši dalījos mūzikā".
Šādi protesti vienlaikus notika virknē Eiropas un pasaules valstu.
Savukārt Ārlietu ministrija tai pašā dienā izplatīja paziņojumu, ka ACTA atspoguļo Lietuvas nostāju un neaizskar sabiedrības intereses. Šai paziņojumā arī bija uzsvērts, ka sarunās par ACTA Lietuva izvirzījusi noteikumu nepadarīt stingrākus Eiropas Savienībā spēkā esošās tiesiskās normas, turklāt dokumenta tekstu apstiprinājusi arī Tieslietu ministrija un citas institūcijas. Sarunās, kas noritējušas kopš 2008.gada, Lietuvas nostāja saskaņota starp visām atbildīgajām Lietuvas institūcijām - Ārlietu, Tieslietu un Kultūras ministrijām, Patentu biroju, Muitas departamentu un citām, teikts dokumentā.
Kā pirmdien sacījis tieslietu ministrs Remigijs Šimašus, nevar teikt, ka viņa vadītā ministrija piekritusi nolīgumam. Ministrijas speciālisti piedalījušies tā izstrādē un stingri aizstāvējuši viedokli, ka esošos aizliegumus nedrīkst padarīt stingrākus, bet ne vienmēr to izdevies panākt, tādēļ jāšaubās, vai pašreizējo ACTA varianti ir vērts atbalstīt.
"Izraisījusies diskusija, kas labi parāda, ka jāizvērtē, vai tiešām intelektuālais īpašums tiek aizsargāts tā, kā tas būtu jāaizsargā. Jāizvērtē, cik lielā mērā šis mehānisms kalpo pašai intelektuālā īpašuma aizsardzības industrijai un cik - autoriem un citiem intelektuālā īpašuma radītājiem," viņš izteicies.
"Diemžēl Lietuvā mēs esam spēruši vēl radikālākus soļus visai dīvainā virzienā, piemēram, cilvēkam, kurš iegādājas fotoaparātu vai mobilo telefonu, nākas maksāt autoriem, lai gan iespējams, ka neko nelegālu viņš tur neturēs. Man tāda argumentācija šķiet dīvaina, un arī ACTA iet tai pašā virzienā," spriedis Šimašus.