Vaicāts, vai Serbija tiešām var cerēt uz pievienošanos ES līdz 2025.gadam, Makrons sacīja, ka cer, ka līdz šim laikam būs īstenotas reformas.
Francijas prezidents kopš ievēlēšanas amatā 2017.gada vidū iestājies par ciešāku eirozonas integrāciju, arī mudinājis tai izveidot budžetu un iedibināt finanšu ministra amatu.
ES samits pagājušajā mēnesī vienojās par eirozonas stiprināšanas pasākumiem, lai labāk nodrošinātos pret krīzēm nākotnē, tomēr detalizēti budžeta plāns nav apspriests, sacīja Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers.
"Bet mēs nevienam neizdarītu pakalpojumu, ja uzskatītu, ka ES, kas jau strādā slikti, būtu pastāvīgi jāpaplašina, it nemaz nemainot noteikumus," otrdien atzina Makrons.
"Es jums varu pateikt, ka ar 28 [dalībvalstīm] ES funkcionē slikti," skaidroja prezidents, norādot, ka tā pārāk lielā mērā darbojas uz starpvaldību pamata un ka nepiekāpīgajiem ir pārāk viegli bloķēt progresu.
"ES ir jāreformējas, pirms tiek ierosināts paplašināties, lai iekļautu vēl kādu citu," piebilda Makrons.
Vučičs savukārt sacīja, ka viņa valsts atbalsta Makrona ES reformu plānus.
Tiesa gan, Serbija nevarēs pievienoties, ja nebūs panākusi progresu reformu jomā, arī attiecībā uz likuma varu un tieslietu sistēmu, sacīja prezidents.
Tai arī būs jāatrisina attiecības ar bijušo provinci Kosovu, kuru vairums ES dalībvalstu atzinušas par neatkarīgu valsti, sacīja Vučičs.
politiskā griba
hmm
reptilis