"Mums ir jāiztēlojas vairāku formātu Eiropa - doties tālāk kopā ar tiem, kas vēlas virzīties uz priekšu, kad tos neattur valstis, kas vēlas progresēt lēnāk vai arī ne tik ātri," savā pirmajā lielajā ārpolitikas jautājumiem veltītajā runā sacīja Makrons.
Eiropai ir "jāatsakās no loģikas", ka tā var virzīties uz priekšu visiem esot kopā vai arī nemaz, viņš skaidroja.
"Mēs vienmēr esam progresējuši ar labprātīgo avangarda grupu, kurai seko citi," viņš sacīja.
Daļa no viņa plāna paredz 19 dalībvalstu eirozonas budžeta izveidošanu, ko pārraudzītu finanšu ministrs un parlaments. Šāda soļa īstenošana būtu nozīmīga institucionāla izmaiņa.
Otrdien Makrons saņēma arī provizorisku atbalstu no Vācijas kancleres Angelas Merkeles, kas pati cīnīsies par pārvēlēšanu Bundestāga vēlēšanās 24.septembrī.
"Es esmu to apliecinājusi skaidri, ka man nav nekas pret Eiropas finanšu ministra ideju kā tādu. Mums ir tikai jānosaka, ko šis finanšu ministrs darīs," viņa sacīja žurnālistiem.
Viņa arī sacīja, ka atbalsta ideju par eirozonas budžetu. Tā ietvaros varētu piešķirt līdzekļus vājākajām eirozonas valstīm, kurām nepieciešams atbalsts laikā, kad tās īsteno sarežģītas tautsaimniecības reformas.
"Ne jau simtiem miljardu eiro, bet sākumā nelielas summas, ar kurām mēs varētu atbalstīt valstis, kas ievieš reformas," skaidroja Merkele.
Savā runā otrdien Makrons arī uzsvēra, ka Lielbritānijas lēmumam pamest ES nevajadzētu ietekmēt bloka plānus par tālāku virzību uz priekšu.
"Brexit nevajadzētu atņemt visu mūsu enerģiju," viņš sacīja, piebilstot, ka Brexit referendums 2016.gada jūnijā nodemonstrējis, ka "Eiropa, kad tā ir tikai tirgus, tiek noraidīta".
Vai