Makrons valdības vadīšanu Lekornī uzticēja septembrī, bet svētdien nosauca viņa vadītās jaunās valdības sastāvu, kas nekavējoties izsauca asu kritiku.
Jaunā kabineta sastāvs, kas daudz neatšķiras no iepriekšējā, asi tika kritizēts visā politiskajā spektrā.
Lekornī bija saskāries ar sarežģītu uzdevumu - panākt, ka dziļi sašķeltajā parlamentā tiek apstiprināts nākamā gada taupības budžets.
Divus Lekornī priekšgājējus - Fransuā Beirū un Mišelu Barnjē - likumdevēju palāta atstādināja no amata, nerimstot domstarpībām par izdevumu plānu.
Francijas valsts parāds ir sasniedzis rekordaugstu līmeni, liecina pagājušās nedēļas oficiālie dati.
Francijas parāda attiecība pret IKP šobrīd ir trešā lielākā Eiropas Savienībā (ES) pēc Grieķijas un Itālijas un gandrīz divreiz pārsniedz ES noteikumos atļauto 60% robežu.
Iepriekšējās valdības pēdējos trīs ikgadējos budžetus pieņēma bez balsojuma parlamentā. Šo metodi pieļauj konstitūcija, taču opozīcija to asi kritizē.
Pagājušajā nedēļā Lekornī solīja gādāt, ka likumdevēji var balsot par likumprojektu.
Francija nonākusi strupceļā, kopš Makrons pagājušā gada vidū riskēja ar ārkārtas parlamenta vēlēšanām, cerot stiprināt savas pozīcijas.
Gaidītais rezultāts izpalika, un Makronam draudzīgo spēku bloks Nacionālajā sapulcē palika mazākumā.