Vērtējumu, ka Krievijas armija Ukrainā vēl nav pilnībā izgāzusies, Rajevs pamatoja ar to, ka tā tomēr ir ieņēmuši kādu Ukrainas teritorijas daļu. Tajā pašā laikā ir absolūti ir skaidrs, ka krievi šajā militārajā avantūrā nav panākuši to, ko gribēja un kādos veidos gribēja, skaidroja eksperts.
"Harkivas apšaudīšanas piemērs. Šī pilsēta ir vēl krieviskāka nekā Maskava, taču pilsēta nesagaidīja krievu tankus ar ziediem. Krievija bija pārliecināta, ka krievi tiks sagaidīti ar ziediem un tagad viņi ir pārskaitušies, tāpēc demonstrē savas dusmas par šiem cilvēkiem," norādīja Rajevs.
Kopumā vērojams, ka Krievijai vēl ir pietiekami spēka uzbrukuma turpināšanai, tomēr šajā gadījumā Rajevs atkārtoja jau daudzu ekspertu pausto, ka karā uzvar ne tikai tas, kuram ir militārais pārspēks, bet arī morālā apņēmība. Patlaban morālais faktors spēlē par labu Ukrainas armijai, jo viņi aizstāv savu dzimteni. "Jo ilgāk un sīvāk ukraiņi pretosies, jo Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ir mazāk cerību panākt iecerētos mērķus," piebilda eksperts.
Runājot par Krievijas armijas taktiku pilsētu apšaudēs izmantot artilērijas sistēmas, Rajevs norādīja, ka šāda taktika var ietekmēt pilsētu aizstāvju un civiliedzīvotāju morāli, taču Krievijas armijas vēsture liecina, ka krievi karā vienmēr paļāvušies uz milzīgu artilērijas sistēmu un aviācijas atbalstu. Pārsteidzoši esot tas, ka šīs kampaņas sākumā Krievijas armija praktiski neizmantoja artilēriju.
Rajevs arī uzskata, ka pēc neveiksmēm kara pirmajās dienās Krievijas bruņoto spēku vadība ir izdarījusi secinājumus. "Pirmkārt, ka bezjēdzīgs [bija] uzbrukums no visām frontēm un gar visu robežu, nekoncentrējoties uz galvenajiem virzieniem. To viņi mainīja pēc kādām 2-3 dienām. Otrkārt, viņi secinājuši, ka nepietiekami strādā tālās darbības rādiusa augstas precizitātes ieroči, kuru nemaz krieviem nav tik daudz. Ņemot vērā minēto krievi automātiski pārslēdzās uz to kaujas darbības veidu, ko pārzina ļoti labi - milzīgo artilērijas un aviācijas atbalstu," norādīja Rajevs, kurš šo karu kopumā vērtē kā Dāvida un Goliāta cīņu.
Runājot par Rietumvalstu paziņojumiem sūtīt uz Ukrainu pretgaisa un prettanku ieročus un pat ukraiņu pilotiem labi zināmas lidmašīnas, Rajevs vērsa uzmanību, ka no šāda paziņojuma līdz ieroča piegādāšanai konkrētai ukraiņu vienībai frontē vēl ir garš ceļš ejams.
"Ieroču piegāde līdz konkrētai ukraiņu vienībai frontē ir pietiekami sarežģīta praktiska darbība plus vēl jau ir jāprot šos ieročus pielietot. Tās pašas lidmašīnas vēl reāli jānogādā, tad vēl ir pārņemšana un lidlaukam jābūt ar atbilstošām sistēmām - degvielas nodrošināšanu, raķetēm, apkalpojušo personālu," skaidroja eksperts.
Ņemot vērā minēto, Rajevs uzskata, ka Rietumvalstu ieroču piegādei bija jānotiek jau pirms mēneša, tad būtu lielāks efekts. "Tagad efekts būs, tomēr tas nenotiks tik ātri un tas nebūs tik izšķirošs kā mums gribētos. Šīm ieroču piegādēm ir morālais faktors, tomēr jāsaprot, ka arī morālais faktors ir ļoti svarīgs," norādīja Rajevs.
Lai arī kopš kara sākuma tīmeklī bieži redzami video ar ukraiņu sašautu vēl padomju laika ražojuma krievu tehniku, Rajevs vērsa uzmanību, ka katra konfliktā iesaistītā puse cenšas konfliktā notiekošo parādīt sev izdevīgākā pozīcijā, tomēr ir jāsaprot, ka Krievijai ir milzīga armija un visas armijas modernizēšana ar jaunākajām sistēmām īsā laikā nav iespējama, pat neskatoties uz Krievijas peļņu no naftas produktiem.
"Jā protams daļa tehnikas viņiem ir vēl no 70.gadiem. Īpaši nemoderna tehnika ir tām vienībām, kas atsūtītas no Krievijas austrumu reģioniem. Šajos reģionos tehnika nav tik moderna kā tā, kura atrodas Krievijas rietumu kara apgabalos," piebilda eksperts.
Kara ilgumu neviens nevarot prognozēt, taču Krievijas kara resursi nav bezgalīgi, un, nepanākot īsajā laikā savus mērķus, tas "ļoti sitīs pa Putina režīmu". Visam pa vidu ir ukraiņu cīņasspars un Rietumu apņēmība atbalstīt Ukrainu, norādīja Rajevs.
Eksperts personīgi uzskata, ka vēl vismaz nedēļu karš turpināsies. "Nedēļa nosacīti ir tas kritiskais laiks, kad redzēsim, vai krievi ir spējīgi turpināt uzbrukumu un sākt Kijevas šturmēšanu vai arī šī militārā avantūra izgāzīsies. Tas būtu laika periods, kad sāksim redzēt reālos rezultātus," piebilda Rajevs.
Viņš arī vērsa uzmanību, ka daudzi bija pārliecināti, ka Putins neiebruks Ukrainā un neizmantos artilēriju un aviāciju. Patlaban izskatās, ka Putinam vairs nav atkāpšanās iespējas un viņam jāsāk šturmēt Kijeva, jo pretējā gadījumā viņa režīmam ir beigas.
"Tā labā ziņa ir tāda, ka, arī sākot Kijevas šturmēšanu, ar kādu laiku tas novedīs pie viņa režīma beigām, jo Krievijas iedzīvotāji viņam to nepiedos," uzskata Rajevs.
LETA jau vēstīja, ka ceturtdien, 24.februārī, Krievijas armija iebruka Ukrainā, savukārt otrdien arī Baltkrievijas armija iegāja Ukrainas teritorijā.
Krievijas atbalstīta separātistu militārā ofensīva Austrumukrainas Doņeckas un Luhanskas apgabalos sākās jau pēc Krimas aneksijas 2014.gada aprīlī.