Vienlaikus viņš uzsvēris, ka Lietuva nedomā šo procesu sasteigt un arī turpmāk pievērsīs lielu uzmanību drošības pārbaudēm.
Ministrs arī norādījis, ka par saistību savlaicīgu nepildīšanu nekādas sankcijas nav paredzētas.
"Lietuva nav vienīgā valsts, kura pagaidām nepilda saistības pilnā apmērā. Citas valstis saskaras ar tieši tādām pašām problēmām kā mēs," Žilinsks sacījis žurnālistiem pēc tikšanās ar Seima Darba partijas frakcijas deputātiem.
Pildot ES bēgļu pārvietošanas programmu, Lietuva nepilna gada laikā uzņēmusi 82 patvēruma meklētājus.
Pieminot aizvadītajā nedēļā izteiktos Eiropas Komisijas (EK) pārmetumus nesamērīgi stingru bēgļu atlases kritēriju izvirzīšanā, ko Lietuva saņēma līdz ar Latviju un Igauniju, Žilinsks nav noliedzis, ka Lietuva bēgļus "atlasījusi un atlasīs", jo savas valsts un tās cilvēku drošību uzskata par svarīgāko.
"Mēs nekādā ziņā nedomājam kaut ko steidzināt un ar kādu sacensties," viņš piebildis.
EK jaunākajā ikmēneša ziņojumā norādīts, ka Baltijas valstis "noraidījušas pārcelšanās pieprasījumus, nesniedzot pamatotus iemeslus vai pamatojoties uz iemesliem, kas nav norādīti ES Padomes lēmumos".
Kā uzskata Žilinsks, Lietuva varētu uzņemt vairāk patvēruma meklētāju, ja tiktu pieņemta jau izstrādātā kārtība, kas paredz, ka pārceltie bēgļi Lietuvā jau no paša sākuma drīkst par saviem līdzekļiem īrēt mājokli un viņi nav jāizmitina Ruklas bēgļu uzņemšanas centrā.
Pēc ministra teiktā, šī kārtība nekādā veidā neietekmētu drošību.
"Šiem cilvēkiem tāpat būtu jāpiedalās visās integrācijas programmās. Ja rastos šaubas kaut par vienu no viņiem - viņi ir mūsu tiesībsargāšanas iestāžu, drošības dienestu redzeslokā," viņš piebildis.
Žilinsks arī paudis pārliecību, ka uz Lietuvu pārceltās personas valsts drošību neapdraud. Ministrs pastāstījis, ka ārvalstnieki tiek pārbaudīti caur "četrkāršu drošības filtru" - sākotnējās pārbaudes veic jau ES aģentūras Grieķijā un Itālijā un ANO Bēgļu lietu augstākā komisāra birojs Turcijā, tām seko anketas un Itālijas, Grieķijas un Turcijas dienestu pārbaudes.
"Vēlāk šīs anketas saņemam mēs, un tās pārbauda mūsu drošības dienesti un tiesībsargāšanas iestādes. Tikai pēc tam, atlasot iespējamos pretendentus, mēs nosūtām migrācijas ekspertus un drošības dienestu darbiniekus uz Grieķiju un Turciju risināt turpmākās sarunas un raudzīties, vai šie cilvēki melo vai nemelo, ir vai nav saistīti ar iespējamām teroristu struktūrām vai organizēto noziedzību," viņš skaidrojis.
Pēc Žilinska teiktā, šobrīd izveidots pārskatāms kontroles mehānisms un iedibināti labi kontakti ar Itālijas, Grieķijas un Turcijas iestādēm, tādēļ pēdējā laikā bēgļu uzņemšana paātrinājusies.
Kā tikmēr uzskata Darba partijas pārstāvji, kas bija uzaicinājuši ministru uz sarunu, ES noteiktās kvotas būtu jāatceļ un Lietuvai būtu jāatsakās no bēgļu uzņemšanas.
Šīs partijas līderis, Eiropas Parlamenta deputāts Valentīns Mazuronis izteicies, ka Darba partiju neapmierina nedz iekšlietu ministra nostāja, nedz viņa darbība šajā jautājumā.
"Mūsuprāt, iekšlietu ministram ir jārosina iekšpolitika un jāskatās uz priekšu nākotnē," viņš paziņojis.
Pēc Mazuroņa teiktā, viņš nav saņēmis atbildi uz jautājumu, kas Lietuvu gaida pēc 30 gadiem, ja bēgļu uzņemšanas politika tiks turpināta un integrācija būs tikpat neveiksmīga kā citās Eiropas valstīs.
Žilinsks savukārt atgādinājis, ka pēc Darba partijas iniciatīvas jūnijā parakstīta valdošo partiju vienošanās, kurā iebilsts pret obligātām bēgļu uzņemšanas kvotām, bet vienlaikus atzīmēts, ka pašreizējās Lietuvas saistības par 1105 bēgļu uzņemšanu tiks izpildītas paredzētajā laikā.
"Šīs vienošanās principus un nostāju var mainīt Seimā ar deputātu vairākuma atbalstu," viņš piebildis.