Ieradies Zviedrijas kalnu slēpošanas kūrortā Sēlenā Blackhawk helikopterā, lai piedalītos ikgadējā konferencē, Rasmusens atbildēja uz žurnālistu jautājumiem, no kuriem daudzi bija par to, vai NATO steigtos aizsargāt Zviedriju. "Es nevēlos iedziļināties šajā jautājumā, jo tas ir hipotētisks scenārijs," sacīja alianses ģenerālsekretārs. "Tomēr kolektīvā aizsardzība attiecas tikai uz NATO biedriem." Viņš norādīja, ka Zviedrijas sadarbībai ar NATO pastāv zināmi "ierobežojumi" un ka uz alianses partnervalstīm, tādām kā Zviedrija, neattiecas NATO līguma piektais pants, kurā dalībvalstīm noteikts pienākums sniegt palīdzību citām dalībvalstīm.
Zviedrijas armijas virspavēlnieks Sverkers Jēransons nesen pauda bažas, ka samazinātās armijas dēļ pasliktinājušās tās aizsardzības spējas. Ja Zviedrijai uzbruktu, sacīja virspavēlnieks, tā sevi spētu aizsargāt tikai vienu nedēļu. "Ja NATO partneris vērš mūsu uzmanību uz kādu drošības jautājumu, mēs, protams, to izvērtēsim, bet garantiju nav," sacīja Rasmusens. "Nevar atrasties ārpus NATO, bet vēlēties visu, ko NATO var dot. Zviedrija to zina, un mēs negrasāmies iejaukties debatēs par to, vai tai ir jākļūst par dalībvalsti," skaidroja ģenerālsekretārs.
Tostarp viņš cildināja Zviedriju kā NATO "visaktīvāko partneri". Zviedrija piedalās NATO misijā Afganistānā, un Lībijas pilsoņkara laikā zviedru lidmašīnas patrulēja lidojumiem slēgtajā zonā virs Lībijas. "Esmu norādījis jūsu aizsardzības ministram, ka NATO Reaģēšanas komanda kļūs arvien svarīgāka," sacīja Rasmusens, Sabiedrības un aizsardzības institūta ikgadējā konferencē noslēdzot jautājumu un atbilžu sesiju.
Viņš arī norādīja, ka reģionālā sadarbība kļūs nozīmīgāka. "Eiropā būtu vajadzīga lielāka reģionālā sadarbība," sacīja ģenerālsekretārs. "Viens pats visu nevar izdarīt, bet to var, ja ir kompānija."