Laika ziņas
Šodien
Migla
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Par spīti plašajiem iebildumiem Ungārijas parlaments apstiprina izmaiņas konstitūcijā

Ungārijas parlaments pirmdien tomēr apstiprināja izmaiņas konstitūcijā, par kurām satraukumu jau iepriekš bija paudušas ne tikai Ungārijas opozīcijas partijas un pilsoniskās organizācijas, bet arī Brisele un Vašingtona.

Grozījumi, pret kuriem Ungārijā notikušas arī protesta akcijas, pirmdien parlamentā tika apstiprināti ar 265 balsīm par, 11 pret, bet 33 deputāti atturējās. Opozīcijas politiķi balsojumu boikotēja. Premjerministra Viktora Orbana partijai Fidesz parlamentā ir divu trešdaļu vairākums.

Pirmdien apstiprinātie grozījumi paredz, ka Konstitucionālajai tiesai vairs nebūs pilnvaru anulēt likumus, ja šo likumu pieņemšanu atbalstījušas divas trešdaļas parlamenta deputātu un tie iestrādāti pamatlikumā. Tiesai būs pilnvaras tikai izvērtēt turpmākos grozījumus no procesuālo jautājumu aspekta, nevis no likuma satura viedokļa. Prezidentam vairs nebūs veto tiesību attiecībā uz parlamentā apstiprinātajiem konstitucionālajiem grozījumiem. Prezidentam būs pienākums izsludināt parlamenta pieņemtās izmaiņas konstitūcijā, izņemot gadījumus, ja būs iebildumi par procesuāliem jautājumiem.

Vien dažas stundas pirms Ungārijas parlamenta balsojuma Eiropas Komisija (EK) brīdināja, ka Ungārijai ir jāievēro demokrātijas normas, un solīja gādāt, lai tas tā arī notiktu. Savukārt pēc Ungārijas parlamenta balsojuma izplatītajā EK un Eiropas Padomes kopīgajā paziņojumā teikts, ka apstiprinātie konstitūcijas grozījumi rada satraukumu par likuma varu un Eiropas demokrātijas standartiem Ungārijā.

EK prezidents Žozē Manuels Barrozu un Eiropas Padomes ģenerālsekretārs Turbjērns Jaglands norāda, ka Ungārijas premjerministrs pagājušajā nedēļā nosūtītajā vēstulē apliecinājis, ka "Ungārijas valdība un parlaments pilnībā pieturas pie Eiropas normām un vērtībām". "Tādēļ viņi sagaida, ka Ungārijas varasiestādes sadarbosies ar Eiropas institūcijām, lai apspriestu izskanējušo satraukumu par šo grozījumu atbilstību Eiropas vērtībām un ES tiesību normām," teikts Briseles izplatītajā paziņojumā. Tajā solīts, ka EK un Eiropas Padome rūpīgi un detalizēti izvērtēs pirmdien veiktās izmaiņas Ungārijas konstitūcijā. Jau pirms balsojuma Orbans pārmeta Briselei iejaukšanos Ungārijas iekšējās lietās.

Šī ir jau ceturtā reize, kad tiek veikti grozījumi Ungārijas jaunajā konstitūcijā, kas spēkā stājās 2012.gada 1.janvārī. Pirmdien apstiprinātie konstitūcijas grozījumi atceļ pirms 2012.gada pieņemtos Konstitucionālās tiesas spriedumus, nosaka, ka politisko partiju aģitācija atļauta tikai valsts medijos, bet studentiem, kuri saņēmuši valsts pabalstus, pēc absolvēšanas noteikts laiks jāstrādā Ungārijā. Jūlijā tiesa šādu prasību augstskolu absolventiem atzina par spēkā neesošu. Grozījumi arī nosaka, ka par gulēšanu uz ielas bezpajumtniekiem var tikt piemērots naudassods vai pat piespriests cietumsods. Tie paredz, ka vietējām iestādēm būs tiesības aizliegt bezpajumtniekiem nakšņot sabiedriskās vietās. Šādos gadījumos gan varasiestādēm būs pienākums nodrošināt bezpajumtniekus ar pajumti.

Novembrī Konstitucionālā tiesa atzina, ka aizliegums bezpajumtniekiem nakšņot sabiedriskās vietās būtu uzskatāms par cilvēktiesību pārkāpumu. Saskaņā ar pirmdien pieņemtajiem grozījumiem Ungārijas konstitūcijā turpmāk ģimene būs definēta kā "vīrieša un sievietes laulība". Iepriekš tiesa šādu formulējumu atcēla, norādot, ka tas ir "pārāk šaurs" un diskriminē citus partnerību veidus.

Grozījumi arī ļaus parlamentam lemt par reliģisko kopienu statusu, nepaskaidrojot lēmumu par oficiālās reliģiskās organizācijas statusa piešķiršanu. Ungārijas valdošie politiķi uzstāj, ka šie grozījumi konstitūcijā ir galvenokārt tehniski, bet oponenti bilst, ka tādējādi tiek paātrināts 2010.gadā uzsāktais uzbrukums Ungārijas demokrātiskajām struktūrām.

Balsojumu pirmdien boikotēja opozīcijā esošie sociālisti, kas pameta parlamenta ēku un izkāra melnus karogus, tādējādi paužot pārliecību, ka šī ir drūma diena Ungārijas demokrātijai. Partijas līderis Attila Mesterhazi norāda, ka Orbana mērķis bija "atriebties Konstitucionālajai tiesai, studentiem, opozīcijas partijām un visiem tiem, kuri nerīkojas pēc valdības prāta". Savukārt Ungārijas Helsinku komitejas līdzpriekšsēdētāja Marta Pardavi pārliecināta, ka "vairs nav šaubu par Ungārijas konstitucionālo demokrātiju - tādas nav".

Ungārijā valdošā partija Fidesz 2010.gada vēlēšanās ieguva parlamentā divu trešdaļu vairākumu, kas ļauj tai pieņemt grozījumus konstitūcijā. Partija šo iespēju pēdējos gados ir aktīvi izmantojusi, pieņemot grozījumus, kas pēc kritiķu teiktā, grauj mediju, centrālās bankas, tiesu sistēmas un citu institūciju neatkarību.

Aizvadītajā nedēļas nogalē tūkstošiem Orbana pretinieku bija pulcējušies uz mītiņu Budapeštā, protestējot pret plānotajām izmaiņām valsts pamatlikumā. Arī pirmdienas vakarā Budapeštā notiek demonstrācijas.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits