Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +6 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 9. aprīlis
Valērija, Žubīte, Alla

Polija uzraudzīs Baltijas reģionu

Vakar, 1. jūlijā, Polija sāka prezidentūras gadu Baltijas jūras valstu padomē (BJVP). Kā galvenos atslēgvārdus industriālā valsts izvēlējusies ilgtspējību, radošumu un drošību. Tiesa gan, ar drošību drīzāk jāsaprot civilā un vides drošība, nevis militārā, jo, kā medijiem Varšavā uzsvēra Polijas Ārlietu ministrijas un BJVP pārstāvji, padome nav militāra organizācija, tā arī tieši neiesaistās konfliktos un to risināšanā.

BJVP 1992. gadā izveidoja Vācija un Dānija, lai stiprinātu nule atjaunoto Austrumeiropas valstu ekonomiku. Šobrīd padomē ietilpst 11 valstu - Zviedrija, Somija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Vācija, Polija, Dānija, Norvēģija, Islande un Krievija. Dalībvalstis prezidentūru uzņemas uz vienu gadu - Polija to pārņem no Igaunijas, savukārt Latvija padomē prezidējošās valsts pienākumus pēdējo reizi pildīja 2007. un 2008. gadā. Galvenā uzmanība tradicionāli tiek vērsta uz Baltijas jūras valstu ekonomisko attīstību, sadarbību un vides jautājumiem.

Sakarā ar konfliktu Ukrainā arī jūras padomes pārstāvji, tāpat kā kolēģi daudzviet citur, pēdējos gados attiecības ar Krieviju iesaldēja. Polijas Ārlietu ministrijā sacīja, ka, visticamāk, arī viņu prezidentūras laikā nekas nemainīsies, ja vien pēkšņi netiks rasts risinājums saspīlētajai ģeopolitiskajai situācijai. Bet, kā citā preses konferencē teica kultūras ministre Malgožata Omilanovska, piemēram, ielūgums uz BVJP kultūras ministru samitu septembrī Krievijai gan ir nosūtīts.

Tāpat prezidentūras sakarā 2016. gada sākumā Polija rīkos samitu, kurā diskutēs par klimata maiņu ietekmi uz Baltiju. Vides ministrijā atgādināja, ka klimata pārmaiņas nopietni ietekmē visu reģionu un tādēļ esot īpaši svarīgi «atrast labāko pieredzi» un tajā dalīties. Arī vides ministrs Macejs Grabovskis skaidroja, ka kontakti ar Krieviju nav pilnīgi pārtraukti arī vides un ekoloģijas sfērā, jo «tas nebūtu izdevīgi videi» - lielvalstij ir liela ietekme uz jūras reģiona apkārtni.

Polija savas prezidentūras laikā grasās uzlabot civilo drošību un kodoldrošību Baltijas jūras reģionā. Tādēļ tā sāks starptautisku apmaiņu ar datiem, kuri varētu liecināt par radioaktivitāti un cita veida piesārņojumiem jūrā, uzlabos spektrometriju laboratoriju sadarbību un veidos meistardarbnīcas glābšanas dienestu darbiniekiem. Tā plānots uzlabot Baltijas valstu spēju kopīgi strādāt ārkārtas situācijās.

Kultūras prioritāte ir meklēt iespēju pelnīt ar radošumu. "Uzsvars tiks likts uz dažādu jau esošo sadarbību un jaunu kultūras organizāciju un institūciju kopdarba rezultātu uzlabošanu," teikts poļu BJVP programmā. Piemēram, kā vienu no ekonomiski izdevīgām kultūrās sfērām Polija redz videospēļu industriju. Tādēļ, kā Dienai atzina kultūras ministre, plānots izmantot finanšu instrumentus, kas ļautu sniegt atbalstu elektronisko izklaižu veidotājiem, un novembrī Krakovā paredzēts seminārs par spēļu industrijas potenciālu Baltijas reģionā.


sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Tramps kritizē PVO un draud apturēt finansējumu(11)

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien paziņoja, ka viņš apsver ASV finansējuma apturēšanu Pasaules Veselības organizācijai (PVO), apsūdzot šo ANO aģentūru Ķīnai labvēlīgā neobjektivitātē j...

Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits