Pagājušajā mēnesī tika konstatēts, ka pēc trim gadiem ar rekordaugstām gaisa temperatūrām un minimālu nokrišņu daudzumu Spānijā oficiāli iestājies ilgtermiņa sausuma periods, vēsta Deutsche Welle. Un netiek prognozēts, ka situācija tuvākajā laikā varētu uzlaboties. Tas mudinājis Kataloniju paziņot, ka septembrī var nākties izsludināt ārkārtas stāvokli Barselonā un tās apkaimē ūdens trūkuma dēļ.
Savukārt Spānijas fermeru asociācija paziņojusi, ka sausums izpostījis vairāk nekā 3,5 miljonus hektāru, kuros tiek audzēta lauksaimniecības produkcija. Visticamāk, tas apdraudēšot pārtikas piegādes un izraisīs tās cenu celšanos, vēsta Euronews.
"Spānijas valdība un es apzinos, ka debates, kas saistītas ar sausumu, būs vienas no centrālajām politiskajām un teritoriālajām debatēm mūsu valstī tuvākajos gados," P. Sančess trešdien teica Spānijas parlamentā. Teritoriālo spriedzi starp valsts reģioniem, ko piemin premjerministrs, jau varēja novērot šomēnes notikušajos protestos pret ūdensteces pārvirzīšanu un strīdos starp lauksaimniekiem un ekologiem, atzīmē Associated Press.
Spānijas nacionālais meteoroloģijas dienests paziņojis, ka 2022. gads bijis karstākais novērojumu vēsturē. Pirmo reizi kopš novērojumu sākšanas 1961. gadā vidējā dienas gaisa temperatūra valstī pērn pārsniedza 15 grādus. Eksperti arī uzsver, ka Vidusjūras reģionā novērojama ātrāka sasilšana nekā globāli vidēji, tāpēc klimata pārmaiņas ir jūtamākas.
Katalonijas varasiestādes paziņojušas, ka briesmīgākais sausums pēdējo 50 gadu laikā samazinājis ūdens apjomu ūdenskrātuvēs, kas apgādā Ziemeļkataloniju, līdz 27% no to oriģinālās ietilpības. "Šajā brīdī šī ir sliktākā no problēmām, ar ko saskaramies," Deutsche Welle citē Katalonijas līderi Peri Aragonesu. Jau kopš marta reģionā ir spēkā ūdens lietošanas ierobežojumi.
Pašreizējā "ūdens gadā" – 12 mēnešu periodā, kas sākās oktobrī, – nokrišņu daudzums ir par 21% mazāks, nekā tradicionāli novērots.