Valdošā kreisā spārna koalīcija pārmet prezidentam konstitūcijas pārkāpšanu, pretēji tiesas spriedumam neatlaižot galveno pretkorupcijas prokurori.
"Manā skatījumā impīčmentam jābūt nopietnai opcijai," paziņoja Dragnja.
"Viņš izsmej konstitūciju. Viņam, šķiet, nav ērti ar šo valdošo vairākumu," piebilda sociāldemokrātu līderis.
Impīčments Rumānijā ir gara procedūra, kas prasa Konstitucionālās tiesas spriedumu un referenduma sarīkošanu 30 dienu laikā pēc parlamenta balsojumu, ar kuru šī procedūra sākta.
Rumānijas parlaments trešdien pieņēma pretrunīgi vērtēto likumprojektu, kas, kā apgalvo kritiķi, graus pretkorupcijas likumus un pasargās korumpētas amatpersonas.
Valdošā koalīcija, ko veido sociāldemokrātu un Liberāļu un demokrātu alianse (ALDE), atbalstīja likumprojektu parlamenta pārstāvju palātā, izmantojot ārkārtas procedūru. Parlamenta augšpalāta Senāts likumprojektu apstiprināja jau otrdien.
Likumprojekta stāšanos spēkā, atsakoties to parakstīt, var aizkavēt Johanniss, kurš jau nosodījis parlamenta balsojumu, nodēvējot to par "vairākuma diktatūras" izpausmi.
Prezidents un opozīcija uzskata, ka Dragnja vēlas ar šī likumprojekta palīdzību izvairīties no trīsarpus gadu cietumsoda izciešanas, kas viņam piespriests par korupciju.
Johanniss, kas pēc etniskās izcelsmes ir vācietis, uzvarēja prezidenta vēlēšanās 2014.gadā, solot cīnīties pret korupciju.
Pagājušajā mēnesī viņš paziņoja, ka nākamajās prezidenta vēlēšanās, kas paredzētas 2019.gadā, viņš kandidēs uz pārvēlēšanu amatā.
Kopš stāšanās amatā Johanniss nonācis domstarpībās ar PSD vairākos jautājumos.
Viņš nosodījis sociāldemokrātus par mēģinājumiem vājināt cīņu pret korupciju, jaukšanos tiesu sistēmā un sliktu budžeta politiku.