Vakar pēcpusdienā S. Lekornī īpašā ceremonijā pārņēma premjerministra amatu no Fransuā Beirū, kļūstot par jau piekto Francijas premjerministru mazāk nekā divu pēdējo gadu laikā, ziņoja portāls France24.com.
F. Beirū, kurš bija centies panākt būtiskas taupības budžeta pieņemšanu un brīvdienu skaita samazināšanu, lai mazinātu strauji augošo Francijas valsts parādu, atkāpās no amata otrdien – pēc tam kad pirmdien bija zaudējis paša ierosināto uzticības balsojumu Nacionālajā asamblejā. Jau otrdienas vakarā Francijas prezidents Emanuels Makrons par jauno premjerministru izraudzījās tuvu līdzgaitnieku, līdzšinējo aizsardzības ministru S. Lekornī, vēsta portāls Politico.eu, atgādinot, ka 39 gadus vecais politiķis ir vienīgais, kurš saglabājis ministra amatus valdībā kopš E. Makrona ievēlēšanas prezidenta amatā uz pirmo termiņu 2017. gadā. Pēdējo septiņu gadu laikā S. Lekornī ir parādījis sevi kā lojālu E. Makrona sabiedroto.
Kopš 2022. gada, kad Krievija sāka pilna mēroga agresiju pret Ukrainu, S. Lekornī, kurš pats ir Nacionālās žandarmērijas rezervists, kļuvis par «Francijas militāro spēju un aizsardzības izdevumu palielināšanas seju», atzīmē Politico.
Vakardienas protestos un demonstrācijās, ko pret taupības budžetu un izdevumu samazināšanu sociālajos tīklos organizēja galēji kreiso kustība Bloquons Tout! (Bloķēsim visu!), protestētāju grupas pulcējās daudzās Francijas pilsētās. Iekšlietu ministrija paziņoja, ka jau pirmo stundu laikā aizturēti ap 300 protestētāju, kuri apmētāja policistus vai iesaistījās ar viņiem sadursmēs. Kārtības uzturēšanai ielās tika izvietoti ap 80 tūkstoši likumsargu, vēstīja ziņu aģentūra AFP.
Parīzē simtiem cilvēku centās ielauzties Gare du Nord stacijā, taču policistiem izdevās viņus apturēt. Vairākās pilsētās protesti pret valdību notika arī pie vidusskolām.