"Tāda plāna nav. Mēs neesam saņēmuši šādu lūgumu un mēs neveicam nekādu darbu saistībā ar finanšu atbalstu," pēc tikšanās ar de Santamariju norādīja Lagarda. Savukārt Spānijas ekonomikas ministrs Luiss de Guindoss baumas, ka Madride veic pārrunas par aizdevuma programmas saņemšanu no SVF, nodēvējis par bezjēdzīgām.
Laikraksts Wall Street Journal iepriekš vēstīja, ka SVF Eiropas nodaļa sākusi apspriest iespējamus plānus par ārkārtas aizdevuma piešķiršanu Spānijai, kas saskārusies ar grūtībām stabilizēt tās banku sektoru.
Taču SVF preses pārstāvis ceturtdien paziņoja, ka tikšanās starp Lagardi un de Santamariju rīkota, "lai apspriestu nesenos ekonomikas notikumus Spānijā un eirozonā". Lagarda šo tikšanos nodevēja par produktīvu, taču nesniedza sīkāku informāciju par tajā apspriestajiem jautājumiem.
Finanšu tirgos aizvien palielinās bažas, ka eirozonas ceturtā lielākā ekonomika Spānija varētu piebiedroties Grieķijai, Īrijai un Portugālei, lūdzot starptautisku finanšu palīdzību. Prognozes liecina, ka Spānija šogad būs vienīgā eirozonas valsts, kas joprojām atradīsies recesijā, aptuveni ceturtdaļa tās iedzīvotāju ir bezdarbnieki, bet tās bankas negatīvi ietekmējuši tā dēvētie sliktie kredīti. Turklāt daļēji nacionalizētā banka Bankia lūgusi papildu valsts finansiālu palīdzību 19 miljardu eiro (13,3 miljardu latu) apmērā, lai uzlabotu tās finansiālo stāvokli. Taču analītiķos radušās bažas par Spānijas iespējām iegūt šādu līdzekļu apjomu.