Ar saviem parakstiem koalīcijas izveidi apstiprinājuši sociāldemokrātu priekšsēdētājs Aļģirds Butkevičs, Darba partijas līderis Viktors Uspaskihs un partijas Kārtība un taisnīgums vadītājs Rolands Pakss. Tomēr turpmāko valdības veidošanu apturējis paziņojums, ka prezidente sakarā ar daudzajām sūdzībām par iespējamajiem pārkāpumiem vēlēšanu norisē trešdien vērsīsies Konstitucionālajā tiesā, lūdzot izvērtēt, vai Seima vēlēšanas noritējušas likumīgi, un līdz tam nepieņems lēmumu ne par kādu koalīciju veidošanas iespējamību.
Sociāldemokrātiem koalīcijas līgumā paredzētas septiņas ministrijas - Finanšu, Satiksmes, Saimniecības, Aizsardzības, Veselības aizsardzības, Ārlietu un Tieslietu. Darba partija kontrolēs piecas ministrijas - Zemkopības, Enerģētikas, Izglītības un zinātnes, Sociālās aizsardzības un nodarbinātības un Kultūras, savukārt partija Kārtība un taisnīgums pārraudzīs divas - Vides un Iekšlietu ministrijas. Par ministru amatu kandidatūrām vēl netiek runāts.
Kā jau bija paredzams, premjera amatu nolemts uzticēt Butkevičam, bet Seima spīkera vietu - Darba partijas pārstāvim, gan nenosaucot konkrētu kandidatūru. Parlamenta kuluāros tiek minēts Uspaskiha vietnieces, pašreizējās vicespīkeres Virgīnijas Baltraitienes vārds. Pēdējā brīdī pirms līguma parakstīšanas partijas nolēmušas apmainīties ar divām ministrijām, par ko pirmdienas vakarā jau bija panākta vienošanās. Proti, Darba partijai, pret kuru turpinās tiesas prāva "melnās grāmatvedības lietā", vēl pirmdien bija paredzēts uzticēt iekšlietu ministra portfeli, taču tagad to nolemts atdot partijai Kārtība un taisnīgums, pretī dodot Enerģētikas ministriju.
Jautāts, vai tādu maiņu ietekmējusi Butkeviča šārīta saruna ar prezidenti, sociāldemokrātu līderis atbildējis izvairīgi un licis noprast, ka maiņa notikusi jau pirms tikšanās, savukārt Uspaskihs mēģinājis jokot, ka Iekšlietu ministrija "pēc nosaukuma vairāk piedien partijai Kārtība un taisnīgums.
Durvis uz sadarbību joprojām paliek atvērtas arī Lietuvas poļu vēlēšanu akcijai. Kā izteicies Butkevičs, Polija ir Lietuvas stratēģiskā partnere un šīs partijas iekļaušana koalīcijā būtiski uzlabotu Viļņas un Varšavas attiecības, ļautu vieglāk risināt jautājumus par stratēģiskajiem enerģētikas projektiem un ieturēt noteiktu nostāju Eiropas Savienībā. Poļiem vienu savu ministra portfeli gatava atdot Darba partija, tomēr Uspaskihs atteicies atklāt, vai tā varētu būt Kultūras ministrija.
Lietuvas poļu vēlēšanu akcija gan pirmdien valdes sēdē lēmusi, ka koalīcijai pievienotos vienīgi tad, ja saņemtu divas ministrijas. Iepriekš tā runāja pat par četrām ministrijām, lai gan pēc iegūtā mandātu skaita nav to pelnījusi.
Jaunā sastāva Seimā sociāldemokrāti ieguvuši 38 mandātus, Darba partija - 29 un Kārtība un taisnīgums - 11 mandātus. Apvienojoties koalīcijā, tās kontrolēs 78 mandātus, bet kopā ar Lietuvas poļu vēlēšanu akcijas astoņiem mandātiem - 86.
Jau ziņots, ka prezidente Grībauskaite trešdien vērsīsies Konstitucionālajā tiesā, lūdzot izvērtēt, vai Seima vēlēšanas noritējušas likumīgi. Konstitucionālajai tiesai savs atzinums būtu jāpaziņo, vēlākais, sestdien.
Kā uzskata analītiķi, ja Konstitucionālā tiesa lemtu, ka pārkāpumu dēļ vēlēšanas daudzmandātu apgabalā uzskatāmas par nenotikušām, tas pirmo reizi Lietuvas vēsturē varētu radīt valsts pārvaldes krīzi, jo tur nāktos rīkot jaunas vēlēšanas. Līdz ar to jaunā sastāva parlaments savas pilnvaras zaudētu, bet vecajam Seimam pilnvaru termiņš beidzas jau 15.novembrī. Tas varētu nozīmēt, ka šīs funkcijas uz laiku jāuzņemas prezidentei, kā tas notiek, piemēram, Seima sesiju starplaikā, portālam Delfi.lt sacījis Viļņas universitātes profesors, tieslietu eksperts Vītauts Nekrošus.
Politologs Laurs Bielinis šo prezidentes soli nosaucis par "loģisku, bet bīstamu". Pēc viņa teiktā, ja tas netiktu darīts, vēl ilgi nāktos saskarties ar dažādām interpretācijām attiecībā uz vēlēšanu rezultātiem. Tomēr iespējamais Konstitucionālās tiesas lēmums atzīt vēlēšanas par nelikumīgām būtiski ietekmētu gan Lietuvas iekšpolitiku, gan ārpolitiku.
Kā ziņots, pēc oktobrī notikušajām Seima vēlēšanām Lietuvas prezidentei izveidojušās domstarpības ar tajās uzvarējušajiem politiķiem.
Grībauskaite pēc vēlēšanu otrās kārtas izteica iebildes pret iespēju, ka jaunajā valdošajā koalīcijā kopā ar sociāldemokrātiem un partiju Kārtība un taisnīgums tiks iekļauta Darba partija, jo pret šo partiju un tās līderi Uspaskihu turpinās tiesas prāva partijas "melnās grāmatvedības" lietā, turklāt tā tiek turēta aizdomās par nopietniem vēlēšanu kārtības pārkāpumiem.
Tomēr sociāldemokrāti izlēma koalīciju veidot kopā ar abām pieminētajām partijām, vienīgi bez tiem Darba partijas biedriem, kuri patlaban tiek tiesāti, tostarp bez paša Uspaskiha. Kā atzīmējuši eksperti, kopā ar Lietuvas poļu vēlēšanu akciju koalīcija jaunajā Seimā veidotu tā dēvēto konstitucionālo vairākumu, kas nostiprinātu parlamenta ietekmi attiecībās ar prezidenti un dotu Seima rīcībā papildu sviras savas politikas veidošanai.