Otrdien vismaz 43 Irākas pilsoņi tika deportēti no Vācijas čārterreisa lidmašīnā, kas aizlidoja uz Bagdādi. Vācijas Tīringenes federālās zemes Iekšlietu ministrija paziņoja, ka visi deportētie bijuši neprecēti vīrieši, kuriem ticis izsniegts rīkojums pamest Vāciju, daži no viņiem bijuši sodīti par krimināliem noziegumiem. Deportācijā piedalījušās septiņas Vācijas federālās zemes, kā arī federālā policija. Ziņu aģentūras dpa fotogrāfs pastāstījis, ka deportējamie ar policijas automašīnām un lidostas autobusiem pievesti pie trapa. Katrs individuāli ievests lidmašīnā policistu pavadībā. "Mūsu vēstījums ir skaidrs: ikvienam, kuram nav uzturēšanās tiesību, ir jāpamet mūsu valsts," paziņoja Tīringenes iekšlietu ministre Beāte Meisnere, kura pārstāv valdošos kristīgos demokrātus.
Atbilstoši Vācijas Iekšlietu ministrijas datiem 2024. gadā deportēti vairāk nekā 800 Irākas pilsoņu. Deportācijas iespējamas atbilstoši Vācijas un Irākas valdību līgumam, saskaņā ar kuru Irāka 2023. gada vidū apņēmās uzņemt savus deportētos pilsoņus. Kopš tā laika katru mēnesi tiek deportēti 50–100 Irākas pilsoņi. Vācijas valdība paziņojusi, ka līdzīgu vienošanos plāno noslēgt arī ar Sīrijas jauno valdību.
Savukārt pagājušajā piektdienā no Vācijas uz Afganistānu tika deportēts 81 šīs valsts pilsonis. Šis bija otrais šāds deportēto reiss, kas tika izpildīts pēc talibu atgriešanās pie varas Afganistānā. Deportēto afgāņu vidū bija tie, kuriem atteikti lūgumi par uzturēšanās atļauju piešķiršanu, un par krimināliem pārkāpumiem notiesātie. Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs pavēstījis, ka deportācija veikta ar Kataras starpniecību un iesaistīšanos pēc nedēļām ilgām sarunām.
Lai veicinātu deportācijas, Vācija ir ļāvusi iebraukt diviem talibu režīma valdības pārstāvjiem pirmo reizi, kopš viņi pārņēma varu Kabulā 2021. gadā. Frīdrihs Mercs gan uzsvēris, ka tas nekādā gadījumā nenozīmē, ka Vācija atzīst talibu režīma valdību. Vācijas Iekšlietu ministrija solījusi afgāņu deportācijas turpināt.