Ūdeņraža vilcienu ieviešana tiek uzskatīta par nozīmīgu soli uz dzelzceļa sektora dekarbonizāciju Vācijā, lai aizstātu dīzeļlokomotīves, kas joprojām tiek izmantotas ap 20% vilcienu satiksmes valstī.
Zaļā ūdeņraža pieejamība sāk kļūt par problēmu visā Eiropā. Lai gan Vācija 2020. gadā paziņoja, ka ieguldīs septiņus miljardus eiro, lai realizētu plānu desmit gados kļūt par līderi ūdeņraža tehnoloģiju izmantošanā, joprojām nav atbilstošas infrastruktūras šā plāna īstenošanai. Un pāreja uz ūdeņradi prasīs milzīgas investīcijas. Zaļā ūdeņraža ražošana joprojām ir nozīmīgi dārgāka nekā fosilo energoavotu izmantošana.
Pagaidām Vācijai, lai apmierinātu pieprasījumu pēc ūdeņraža visās nozarēs, nāksies to masīvi importēt. Nesen valdība parakstījusi par to partnersadarbības līgumus ar Indiju un Maroku. Šonedēļ Vācijas kanclers Olafs Šolcs vizītē Kanādā ar tās premjerministru Džastinu Trudo parakstīja vienošanos, kas ļaus Vācijai pēc trim gadiem sākt zaļā ūdeņraža importu no Kanādas. Līgums tika parakstīts Ņūfaundlendā, kur atradīsies ūdeņraža rūpnīca, vēsta Deutsche Welle. Vācijas enerģijas firmas Eon un Uniper otrdien arī paziņoja, ka ar Kanādas firmu Everwind parakstījušas saprašanās memorandu par ūdeņraža importu lielos apjomos.