"Nedomāju, ka lēmums ir grozāms," pirmdien uzsvēra Šeible.
"Ir sajūta, ka paši briti nožēlo, tomēr tas ir veltīgi, viņiem par to vajadzēja domāt pirms tam," piebilda ministrs.
Viņš arī izteicās, ka Londonai tuvākajā laikā vajadzētu oficiāli paziņot par izstāšanos no ES.
Ministrs arī aicināja ES politiķus necensties atriebties britiem. Šeible arī norādīja, ka vēl nav piedzīvots pēc britu referenduma prognozētais finanšu haoss.
"Šobrīd mums svarīgākais ir rīkoties gudri un piesardzīgi, lai mazinātu zaudējumus," aicināja Šeible.
Savukārt Polijas valdošās partijas Likums un taisnīgums (PiS) līderis Jaroslavs Kačiņskis pirmdien paziņoja, ka Varšava vēlētos vēl vienu britu referendumu par valsts dalību blokā.
Vienlaikus viņš norādīja, ka ES būtu radikāli jāmainās, lai briti vēlētos atgriezties.
Kačiņskis ir pirmais Eiropas līderis, kas atklāti aicinājis britus uz otru referendumu. Citi līderi mudinājuši Lielbritāniju nekavēties ar izstāšanās procesa sākšanu.
Lai gan Kačiņskim nav amata valdībā, viņa balsij ir liels svars Polijas politikā.
Stingri noskaņots pret Eiropas federālismu, Kačiņskis uzskata, ka Lielbritānijas referenduma rezultāts ir apliecinājums tam, ka nepieciešams jauns Eiropas līgums, lai garantētu nacionālo valstu tiesības.
Vienlaikus viņš brīdināja, ka Vācijas un Francijas "arvien ciešākas" politiskās un ekonomiskās integrācijas modelis var beigties ar katastrofu.
Kačiņskis aicināja veikt ES reformas, kas to padarītu par "supervalsti" - nacionālu valstu konfederāciju, ko vadītu prezidents, kas būtu ietekmīgas armijas komandieris.