Vēlētāju aptauja, kas veikta pēc telesabiedrības ZDF pasūtījuma, liecina, ka kristīgie demokrāti (CDU/CSU) saņēmuši 33,5% balsu, par sociāldemokrātiem (SPD) nobalsoja 23,5% vēlētāju, FDP saņēma 14,5% balsu, Kreisā partija ieguvusi 13% balsu, bet zaļie saņēmuši 10% balsu.
Līdzīgi rezultāti arī arī telesabiedrības ARD aptaujā: 33,5% par CDU/CSU, 22,5% par sociāldemokrātiem, 15% par FDP, 12,5% par kreisajiem un 10,5% par zaļajiem.
Sociāldemokrātu rezultāts ir sliktākais Vācijas pēckara vēsturē; kopš 2005.gada vēlēšanām vēlētāju atbalsts SPD krities par 10%. SPD līderis Franks Valters Šteinmeiers atzinis, ka vēlēšanu iznākums ir ļoti slikts, bet partija ir gatava strādāt opozīcijā. Daļa atbalstītāju no sociāldemokrātiem acīmredzot pārgājuši pie Kreisās partijas, kas ir spēcīga bijušās Austrumvācijas teritorijā. Kopumā šajās vēlēšanās apstiprinājās tendence, ka mazākās partijas turpina palielināt savu ietekmi uz lielo partiju rēķina. Ja vēl pirms 30 gadiem abas lielās partijas (CDU un SPD) kopā saņēma ap 90% balsu, tad šoreiz CDU un SPD kopā ieguva mazāk kā 60% balsu.
A.Merkele jau pirms vēlēšanām neslēpa, ka grib atbrīvoties no nevēlamās koalīcijas ar sociāldemokrātiem, ar ko viņai nācās sadzīvot kopš 2005.gada vēlēšanām. A.Merkele uzskata, ka sadarbība liberālo FDP būs daudz produktīvāka, jo abām partijām ir līdzīgi mērķi: samazināt nodokļus, veidot biznesam draudzīgu vidi, turpināt atomenerģijas izmantošanu, kā arī saglabāt Vācijas līdzdalību NATO misijā Afganistānā. Abas partijas ir diezgan skeptiski noskaņotas pret Turcijas uzņemšanu Eiropas Savienībā. Ārlietu ministra amatā sociāldemokrātu F.V.Šteinmeieru varētu nomainīt FDP līderis Gvido Vestervelle, kurš būs piesardzīgāk noskaņots pret Krieviju.