Eiropai veltītajā uzrunā Gauks atzina, ka ekonomiskā krīze iedragājusi uzticību Eiropas "politiskajam projektam". Daudzi eiropieši uzskata, ka viņiem nav iespēju ietekmēt notiekošo, norādīja Vācijas prezidents, atzīstot, ka Vācijas loma Eiropā vairākās valstīs raisījusi "skepsi un neuzticību".
Eiropai cenšoties pārvarēt smago finanšu krīzi, Vācijas kanclere Angela Merkele, kura vada Eiropas lielāko tautsaimniecību, izpelnījusies īpaši asu krīzes skarto Eiropas dienvidu valstu iedzīvotāju kritiku. "Vairāk Eiropas Vācijā nenozīmē vācu Eiropu. Vairāk Eiropas mums nozīmē eiropeisku Vāciju," 50 minūtes garajā uzrunā Berlīnē skaidroja Vācijas prezidents. "Mēs nevēlamies iebaidīt citus vai uzspiest viņiem savus uzskatus. Tomēr mēs pieturamies pie savas pieredzes un vēlētos to nodot tālāk."
Tikmēr, vēršoties pie Lielbritānijas, kas paudusi vēlmi pārskatīt valsts dalības nosacījumus Eiropas Savienībā (ES) un līdz 2017.gada nogalei sarīkot referendumu par turpmāko dalību blokā, Gauks sacīja: "Dārgie angļi, skoti, velsieši, ziemeļīri un jaunie Lielbritānijas pilsoņi, mēs vēlamies jūs paturēt! Mums ir vajadzīga jūsu kā vecākās parlamentārās demokrātijas valsts pieredze, mums ir nepieciešamas jūsu tradīcijas, jūsu skaidrais prāts un jūsu drosme." "Iesaistoties Otrajā pasaules karā, jūs palīdzējāt izglābt mūsu Eiropu - tā ir arī jūsu Eiropa," sacīja Gauks, izpelnoties klausītāju aplausus.
Taču, kā liecina laikrakstā The Financial Times šonedēļ publicētie aptaujas rezultāti, par valsts palikšanu Eiropas Savienībā referendumā balsotu tikai trešdaļa britu. 55% britu atbalstītu Lielbritānijas izstāšanos no bloka, 33% balsotu par valsts palikšanu Eiropas Savienībā, bet 17% referendumā nepiedalītos, liecina pēc laikraksta pasūtījuma veiktā "Harris Interactive" aptauja. Starp tiem, kas balsotu par aiziešanu no ES, 12% noteikti būtu gatavi mainīt savu nostāju, ja Londonai sarunās ar Briseli izdotos vienoties par izdevīgākiem dalības nosacījumiem, 47% respondentu, iespējams, būtu gatavi mainīt savu pozīciju, bet 41% apjautāto savas domas negrasās mainīt.
45% vēlētāju uzskata, ka Lielbritānija joprojām iegūst no dalības ES, bet 34% ir pretējās domās. Tikai 31% apjautāto britu uzskata, ka Lielbritānijas tautsaimniecības stāvoklis pasliktinātos, ja Lielbritānija vairs nebūtu ES dalībvalsts, 33% ir pārliecināti, ka valsts ekonomikai ārpus ES klātos labāk, bet 37% domā, ka ekonomiskā ziņā aiziešana no ES neko nemainītu.
Jau ziņots, ka Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons 23.janvārī, uzstājoties ar ilgi gaidīto un vairākkārt atlikto runu par valsts attiecībām ar ES, solīja sarīkot referendumu līdz 2017.gadam, ja viņa partija uzvarēs nākamajās vēlēšanās, kas gaidāmas 2015.gadā.